Nevaru no viņas atraut acis, tad nospļāvos un atrāvu ausis.7

Viņam bija smaga bērnība – līdz piecu gadu vecumam viņš domāja, ka viņa vārds ir AIZVERIES…

.

.

Vinnijs Pūks ar Siventiņu braukājās pa ezeru airu laivā.

Vinnijs Pūks airē, tikmēr Siventiņš siltajā maija saulītē snauž.

Vinnijs airē stundu, airē divas.

Te pēkšņi viņš paskatās uz viegli krācošo sivēnu,

Pūku pārņem nepārvarams naids,

viņš atvēzējas ar airi un velk Siventiņam pa galvu.

Iekaustītais pamostas un neizpratnē lūkojas apkārt.

Pūks vēsā balsī:

- “Nu ko, cūka, neguļās? Nu tad ņem, paairē.”