Te visi tikai vien runā par pašizmaksu un peļņu. Bet tas taču ir tikai viens no iespējamajiem iemesliem.
Ja beidzas derīguma termiņš, tādus poduktus vairs pārdot nevar un veikals piedzīvo zaudējumus, jo viss ir jāmet miskastē (ja nav līgums ar piegādātāju, ka neizmantoto produkciju, kam beidzies derīguma termiņš, var atgriezt kā tas ir, piemēram, ar pienu). Ja derīguma termiņš iet uz beigām, kāpēc gan neizlikt par puscenu (it īpaši, ja tas viss atmaksājas - kas jau tika runāts par tām pašizmaksām).
Tos termiņus viegli pārbaudīt, ja ir interese.
Vēl ir iespēja, ka drīz tiks piegādāta jaunā partija (ja ir līgums, ka tādos un tādos datumos piegādātājs automātiski vedīs nākamo partiju). Bet, ja jau iepriekšējā nav izpārdota, noliktavā brīvas vietas jaunai partijai nāk. Atteikties no jaunās partijas pievešanas nozīmē lauzt līgumu (jo piegādātājs jau ir plānojis, ka to partiju pirks), tas noved pie naudas zaudēšanas. Arī tāds variants nav apmierinošs. Kādēļ gan neveicināt vecās partijas (pat ar ļoti labiem derīguma termiņiem) izpārdošanu, ja varēs atbrīvot vietu jaunajai?
Bieži vien var pasūtīt nākamo partiju, tad, kad esošā iet uz beigām (nevis sarunā, ka vedīs, piemēram, katru mēnesi, kā tas ir iepriekšējā iemeslā). Pieņemsim, ka nopirkto produkciju neviens īsti nepērk. Nu stāv viņa noliktavā, derīguma termiņš pietiekošs, viss ir it kā kārtībā. Taču "lielie pirkumi" darbojas citādi nekā mūsu ikdienas pirkumi. Veikals ir iegādājies produkciju, viņam to atved, tad veikalam ir 30, 60, 90, 365 (jebkurš skaitlis, ko atrunā līgumā) dienu laiks, pa kurām viņi pārdod podukciju un tikai pēc tam samaksā piegādātājam (mūsu ikdienā tas būtu tā: paņem veikalā jogurtiņu, aizej mājās, apēd, pēc pusgada atnāc, kad ir nauda, un samaksā). Tādējādi iespējams Maximai ir drīz jāmaksā par šo produkciju, tāpēc tā mēģina iekasēt naudiņu (lai gan uzņēmums ir liels, domāju atrastos arī tāpat nauda, ar ko samaksāt par nepārdoto Nesta).
