Aiz maskas!22

Pirmais dokumentētais Venēcijas Karnevāls notika 1092. gadā. Karnevāla maskas pirmoreiz pieminētas 1268. gadā. Venēcijas likumā ir atsauces uz maskās tērptiem vīriešiem, kuri apmētāja sievietes ar puvušām olām, kas gadiem ejot tika aizliegts. Kopš pirmoreiz pieminētas, dažādu tipu maskas ir izveidojušās kā venēciešu tradīcija. Par katras maskas rašanās vēsturi ir sava teorija. Biežāk sastopamās ir : Bauta, Moretta, Volto un Mēra Daktera maskas.

Bautas maskas, visticamāk, izveidojušās no stāstiem par „bubuli”, ko vecāki bieži stāsta bērniem. Bautas maska ir balta un tā nosedz visu seju. Pilns Bautas kostīms ietver melnu plīvuru, melnu mantiju un trijstūrveida cepuri. Gan vīrieši, gan sievietes valkāja šīs maskas un tērpus.

Iesākumā Moretta maskas valkāja tikai sievietes, kad tās apmeklēja klosterus. Tās bija ovālas un veidotas no samta. Šīs maskas nosedza visu seju, bieži vien komplektā bija arī plīvurs. Līdz 18.gadsimtam Moretta maskas valkāja gan vīrieši, gan sievietes, lai slēptu savu identitāti spēļu namos.

Volto vai Larva – šī maska bija visbiežāk sastopamā maska karnevālos. Tā ir vienkārša, ovāla balta maska ar izgriezumiem acīm, bet ne mutei, kas padara valkātāju nedaudz baisu un spokainu. To bieži sauca par „pilsoņu” masku, jo tā bija ļoti izplatīta un vienkāršie ļaudis (piemēram - kalpi) to valkāja karnevālos un citos pasākumos, kur vajadzēja pārģērbties.

Dottore Peste jeb Mēra Daktera maska ir diezgan moderna karnevāla maskas. Tā ir ar lielu, knābim līdzīgu degunu, ar atverēm acīm un šalles veida masku pāri mutei. Maska tika veidota līdzīgi tādām, kuras valkāja ārsti, kas apmeklēja mēra slimniekus. Ārstiem bija vajadzīgas šādas maskas, jo to lielajos degunos varēja sabāzt augus un garšvielas, lai attīrītu gaisu, ko ārsti ieelpoja, lai mazinātu inficēšanās iespēju.

Mūsdienu karnevālam masku meistari izgatavo vismaz 1000 maskas, kuru cena svārstās no 70 līdz pat 650 eiro.