Zinātniski brutālais cirks28

Tāpat kā mūsdienu cilvēku, arī pirms daudziem gadiem cilvēkus saistīja viss mistiskais. Toreiz vēl jo vairāk, jo cilvēki par dažādām fizikas parādībām bija mazāk informēti. To izmantoja arī fiziķi, kuri izklaidēja publiku izrādēs.

Lai izklaidētu publiku, tika izmantoti neredzamie spēki - gāze, elektrība. Elektrība bija īpaši piesaistoša, jo spēja gan gaisā pacelt plānas zelta plēksnītes, gan uz mirkli "atdzīvināt līķus", kas gan ir samērā brutāls un necilvēcisks veids, kā izklaidēt publiku. Un rada arī jautājumu - kas deva atļauju šos līķīšus izmantot?!

Viens no apbrīnu izraisošiem trikiem, kuru demonstrēja franču fiziķis Žans Antuāns Nolē, arī darbojās pēc parastiem fizikas likumiem. Meitenes kājas tika uzlādētas ar statisko elektrību. Savu roku viņa izstiepa virs neliela galdiņa, uz kura atradās mazas zelta plāksnītes, kuras paceļoties gaisā zem meitenes rokas, radīja "maģisku" skatu.

Zinātne sevi pierādīja arī nogalinot.

1902. gadā ar maiņstrāvu nogalināja cirka ziloni. Tas ļāva amerikāņu izcelsmes izgudrotājam Tomasam Alvam Edisonam diskreditēt maiņstrāvu, veicinot sev izdevīgos plānus par līdzstrāvas ieviešanu.

Iespējams, šāda elektrības izmantošana popularizēja arī nāves sodus elektriskajā krēslā.

Lai demonstrētu vakuuma spēku, vācu fiziķis Oto fon Gērike, izmantoja pat astoņus zirgus.

Savam Svētā Vakuuma spēka trikam, Oto izmantoja divas gumijas puslodes, kuras salipinātas kopā izmantojot vakuumu (nu gluži tāpat, kā tad, kad tu mīksto mantiņu "lipekli" pielipini pie savas pieres un esi manāmi priecīgāks). Šīs "salipinātās" puslodes nespēja atraut pat astoņi zirgi ar astoņiem zirgspēkiem!

Sākt un turpināt aktiera karjeru pat pēc savas nāves? Domā neiespējami?

Nemaz ar ne. Lūk, attēlā redzamais vīrs ir filozofs Džeremijs Bentams. Viņš bija autors ievērojamai izrādei, kurā galveno lomu atveidoja viņš pats, tiesa gan, jau miris, kā līķis!

Tā kā 19.gadsimtā Anglijas medicīnas skolās trūka līķu anatomijas stundām, Džeremijs nolēma būt labsirdīgs, un sarakstot testamentu, atstāja tajā ierakstu, ka viņa līķis jāizmanto, lai ilustrētu virkni priekšlasījumu, uz kuriem jāuzaicina zinātnieki, studenti un citi ievērojami cilvēki.

Tā nu tika vadīti daudzi uzvedumi, kuros izmantoja Džeremija līķi. Priekšlasījumus vadīja Džeremija draugs - anatoms Tomass Sautvuds Smits.

Ja vēlies ar Džeremiju Bentamu satikties arī šodien - droši dodies uz Londonu, kur Londonas universitātes koledžā atrodas viņa iebalzamētais līķis.

Anatomiska izrāde, kura atklāj, kas ir Tavā puncīti un cik gara ir resnā zarna!

Viduslaiku Eiropā cilvēka ķermeņa iekšpuses izpēte bija aizliegta un tai bija jānotiek pavisam slepeni. Lai sagādātu līķus izpētei, tie tika zagti. Neizpalika arī pavisam nevainīgu cilvēku slepkavošana, taču pēc zinātnieku pieprasījuma, 1832. gadā tika pieņemts Anatomijas likums. Tas ļāva tiesnešiem nolemt vai notiesātos noziedzniekus pēc nāvessoda veikšanas ļaus izmantot secēšanai.

Studentu, mediķu un citu interesentu klātbūtnē šos līķus secēja, uzšķēržot un izvelkot visus iespējamos orgānus. Diezgan nepatīkami, bet tas protams bija liels devums zinātnē, jo ļāva mediķiem uzzināt vēl daudz neizzinātu mūsu ķermeņa iekšienes noslēpumu!

Šo nepatīkamo izrāžu laikā tika radīta arī māksla.

Šī ir angļu mākslinieka Viljama Hogārta 1751. gada gravīra ar nosaukumu "Alga par nežēlību" (The Reward of Cruelty), kurā atainota noziedznieka līķa sekcija.

Izrādēm nesmādēja arī cilvēkus, pret kuriem izturējās kā pret precēm.

Šajā attēlā, jūs, spoki, redzat Sārkiju Bārtmani, dienvidāfrikas sievieti, kuras dīvainība bija varen liela pēcpuse. Ap 1790. gadu viņa kļuva par sensāciju Eiropā. Dienvidāfrikā dzimusī verdzene 1810. gadā nonāca Anglijā un tika izrādīta plašākai publikai kā "Hotentotu Venera". Vēlāk šī sieviete tika pārdota kādam francūzim.

Pēc Sārkijas nāves 1815. gadā, dabaszinātnieks Žoržs Kivjē piedalījās publiskā viņas sekcijā, pēc kuras viņas ķermeņa daļas tika izstādītas apskatei Antropoloģijas muzejā Parīzē pat līdz 1974.gadam. Izstādē bija iespēja apskatīot šīs sievietes skeletu, dzimumorgānus un smadzenes.

Trakums.

Maģija iegūt dzīvnieku no akmens!

Jā, runa risinās par fosilijām. Izmirušu augu un dzīvnieku izpēte un atklāšana ieguva ļoti lielu popularitāti 1832. gadā, kad anglijā tika dibināta biedrība - "British Association for the Advancement of Science". Tās mērķis bija popularizēt dabaszinātnes.

Viens no tā laika iecienītākajiem šovmeņiem bija mācītājs, ģeologs un paleontologs Viljams Baklends. Viņš radīja izrādes pēc Žorža Kivjē piemēra, kurās centās pareģot, kāds dzīvnieks slēpjas akmenī.