2.dala
Visnāvējošākas slimības.9
98
1
Caureja - No caurejas slimībām gada laikā mirst četri miljoni bērnu. Vienkārša, efektīva ārstēšana - orālā (mutes) rehidratācijas terapija (ORT) - kopā ar nepārtrauktu barošanu var novērst vismaz pusi no nāves gadījumiem, netērējot daudz naudas. Tā vietā simtiem miljonu dolāru tiek tērēti tā sauktajām pretcaurejas zālēm, kas labākajā gadījumā ir neefektīvas un sliktākajā gadījumā - bīstamas. Caureja ir simptoms, nevis slimība. Caureja ir ķermeņa dabisks aizsargmehānisms, lai izvadītu baktērijas un toksīnus, kuri rada traucējumus zarnu traktā. Caureja ir bīstama zīdaiņiem un bērniem dehidratācijas dēļ sakarā ar lielu ūdens un sāļu zudumu, kas var kļūt par nāves cēloni.Adsorbentiem (kaolīnam, aktīvai oglei, attapulgītam, Smektai) ir jāsaistās ar toksīniem un baktērijām, kā arī ar dažiem ārstnieciskiem līdzekļiem un teorētiski būtu jāpalīdz atindēt zarnu traktu. Pasaules Veselības aizsardzības organizācija uzskata, ka šie līdzekļi nav lietderīgi akūtas caurejas ārstēšanai.Pretmikrobu līdzekļi. Gandrīz puse no visiem 464 pretcaurejas līdzekļiem, kas bija pārdošanā pasaules 11 reģionos 1988.-1989.gadā, saturēja kādu pretmikrobu līdzekli. Pasaules Veselības aizsardzības organizācija uzskata, ka ikdienā caurejas ārstēšanā nevar lietot antibiotikas, jo tās ir neefektīvas pret lielāko daļu tiem organismiem, kas izraisa caureju. Dažiem cilvēkiem tās var paildzināt slimību, to lietošana nevietā var paaugstināt baktēriju izturību pret antibiotikām, bez tam tās ir dārgas, tātad lieki tiek tērēta nauda.!
Tuberkuloze - Saslimšana ar tuberkulozi pēdējās desmitgades laikā ir strauji palielinājusies. Pašlaik pasaulē gada laikā ar tuberkulozi saslimst aptuveni 8 miljoni cilvēku . bet mirst – 3 miljoni cilvēku. Svarīgākais, ka no inficēšanās ar tuberkulozi nav pasargāts neviens. Tādēļ īpaši nozīmīgi zināt šīs slimības izpausmes, pirmās pazīmēs un veidus, kā izsargāties no inficēšanās. Pirmo reizi tuberkuloze aprakstīta jau senās Ēģiptes laikā. Kopš tiem laikiem pasaule vairākas reizes ir pārdzīvojusi smagas tuberkulozes epidēmijas. Vēsturisks notikums bija vācu zinātnieka Roberta Koha atklājums 1882. gadā, kad tika noskaidrots tuberkulozes izsaucējs – tuberkulozes nūjiņa. Neskatoties uz to, līdz pat 20 gadsimta vidum tuberkulozes infekcija nebija ārstējama. Tikai 1945. gadā tika atklāts pirmais medikaments – streptomicīns, ar kura palīdzību kļuva iespējams efektīvi palīdzēt tuberkulozes slimniekiem. Laika gaitā tika atklāti arī citi prettuberkulozes līdzekļi, un mūsdienās lieto vairāku medikamentu ( pat četru vai piecu) kombināciju, lai veiksmīgi ārstētu tuberkulozi. Tuberkuloze ir infekcijas slimība, kuru izraisa tuberkulozes nūjiņa jeb Mycobacterium tuberculosis. Visbiežāk tuberkuloze skar plaušas. Taču ar asins straumi infekcija var izplatīties pa visu organismu un skart tādus orgānus un sistēmas, kā • nieres, • mugurkaulu, • gūžas kaulus un locītavas, • dzimumorgānus, • acis, • limfmezglus, • galvas smadzenes, u.c. Inficēšanās veids. Ar tuberkulozi inficējas gaisa – pilienu ceļā. To nepārnes kukaiņi, dzīvnieki, ar to nevar inficēties lietojot ūdeni vai pārlejot asinis. Tuberkulozi izplata tikai tie cilvēki, kuri ir slimi ar plaušu tuberkulozi. Šiem cilvēkiem plaušās, pateicoties iekaisumam, atrodas daudz tuberkulozes nūjiņas. Slimais cilvēks klepojot, šķaudot, runājot apkārtējā vidē ar sīkiem siekalu pilieniņiem izdala arī tuberkulozes izraisītājus. Tie gaisā var atrasties pat vairākas stundas. Jebkurš no mums var ieelpot plaušās šos gaisā esošs baciļus. Inficēties ar tuberkulozi var pat vienreiz ieelpojot tuberkulozes nūjiņas, lai gan parasti nepieciešams ilgstošāks kontakts. Vislielākais risks inficēties ir slimā ģimenes locekļiem, darba kolēģiem un draugiem. Ir dati, ka neārstēts slimnieks gadā var inficēt 10-15 cilvēkus.Tuberkulozes izpausmes. Parasti tuberkulozes simptomi sāk izpausties pakāpeniski. Sākumā tie ir praktiski nemanāmi, bet ar laiku progresē un kļūst izteiktāki. Raksturīgākās pazīmes tuberkulozes infekcijai ir: • nogurums, galvenokārt pēcpusdienās; • svīšana naktīs; • neliels klepus; • viegli paaugstināta temperatūra. Slimībai progresējot, šos vieglos simptomus nomaina drudzis, mokošs klepus ar asins atspļaušanu, ievērojams svara zudums. Tikai apmēram 30% cilvēku, kuri nokļuvuši kontaktā ar tuberkulozi, ar to inficējas, bet 5% no tiem saslimst ar tuberkulozi. Pārējiem veidojas latenta tuberkulozes infekcija.
Masalas - Masalas, ļoti lipīga akūta vīrusu slimība ir bieži sastopama bērniem, īpaši ziemā un pavasarī mērenos klimata apstākļos. Visbiežākais šīs slimības simptoms ir liels drudzis , parādās ādas izsitumi pa visu ķermeni. Citi simptomi ir tekošs deguns, galvassāpes, ēstgribas zudums, akūts klepus, šķaudishana un ūdeņaini sarkanas acis. Masalas ir ļoti lipīga slimība, ko izraisa vīruss, un tas izpaužas ar ķermeņa izsitumiem un arii gripas līdzīgiem simptomiem, kas ietver drudzi , klepu un iesnas. Masalas, slimība, kas izraisa Rubella vīrusu un ir pazīstams arī kā Vācijas masalu vai "trīs dienu masalām". "Little Red" ir definēts šajā vārdu un nosaukums ir atvasināts no latīņu valodas. Jo Vācijas Ārstam bija pirmais, kas apraksta šo slimības vesturi astoņpadsmitajā gadsimtā.
Garais klepus - Kas ir garais klepus? Garais klepus (latīniski Pertussis) ir akūta infekcijas slimība, ar ko slimo galvenokārt bērni (1 – 5 gadus veci), bet nav izslēgta arī pusaudžu un pieaugušo saslimšana. Kādi ir garā klepus iemesli?Garo klepu izraisa baktērija Bordetella pertussis. Infekcijas avots ir slimais cilvēks, kas garo klepu izraisošo baktēriju klepojot izplata tālāk. Baktēriju ieelpo, tā apmetas uz dzīvi elpošanas ceļos un sāk vairoties. Inkubācijas periods, kamēr parādās slimības pirmie simptomi, ir 2 – 15 – 20 dienas. Kādi ir garā klepus simptomi? * Garā klepus slimības ainā izdala trīs periodus: katarālais, spazmatiskais un atveseļošanās periods. * Katrs periods ilgst 1 – 2 nedēļas, dažreiz arī ilgāk. * Katarālajā periodā ir iesnas, nedaudz paaugstināta ķermeņa temperatūra, var asarot acis. Klepus rets, sauss. Drudža parasti nav. * Spazmatiskajā periodā klepus intensitāte pieaug, tam ir raksturīgas mokošas krampjveida klepus lēkmes galvenokārt naktīs. Klepus ilgst dažas minūtes. Lēkmes beigās izdalās staipīgas krēpas. Klepus lēkme var beigties arī ar vemšanu. Lēkmju biežums ir ļoti dažāds. * Atveseļošanās periodā lēkmju biežums samazinās, klepus kļūst mazāk intensīvs, krēpas atdalās vieglāk. Slimnieks pakāpeniski atveseļojas, kaut gan klepus var saglabāties vēl ilgstoši. * Pieaugušajiem un arī pusaudžiem bieži šie trīs periodi nav tik izteikti. Klepus var būt ļoti biežs, to pavada smakšanas sajūta, galvassāpes. * Zīdaiņiem garais klepus ir bīstams ar to, ka var pievienoties krampji un iespējama elpošanas apstāšanās. * Visinfekciozākais slimnieks ir katarālajā periodā, bet garo klepu izraisošās baktērijas viņš var izdalīt 3 nedēļas un arī ilgāk. * Garais klepus var būt jāatdiferencē no citām elpošanas sistēmas slimībām, piemēram, bronhiolīta, atipiskas pneimonijas u.c. * Pēc garā klepus izslimošanas imunitāte parasti ir ilgstoša un noturīga. Kā ārstē garo klepu? * Ja ir atbilstīgi apstākļi, garo klepu iespējams ārstēt mājas apstākļos. Stacionēt iesaka bērnus līdz 6 mēnešu vecumam un pacientus, kam ir nopietnas sirds, plaušu, nervu sistēmas slimības. * Bērniem (un arī citiem) uzmanība jāpievērš, lai viņi saņemtu pietiekamu šķidruma daudzumu. * Diēta atbilstīga vecumam, bagāta vitamīniem, bez īpašiem ierobežojumiem. * Režīms atkarībā no slimnieka pašsajūtas. * Medikamentu izvēle ir jūsu ģimenes ārsta ziņā. Antibakteriāli, pretklepus, spazmolītiski līdzekļi u.c. var tikt nozīmēti. Ko pacients var darīt pats? * Jāpievērš uzmanība, vai ar slimnieku kontaktā bijušie bērni ir vakcinēti pret garo klepu. * Vecākiem ieteicams izlasīt pieejamo literatūru par garo klepu. * Vecākiem ieteicams ielūkoties savu bērnu potēšanas pasēs, vai ir izdarītas visas bērna vecumam atbilstīgās potes. * Potes pret garo klepu, ja nav kontrindikāciju, bērnam jāsaņem 3 mēnešu, 4,5 mēnešu, 6 mēnešu un 18 mēnešu vecumā. * Ja nav temperatūras, svīšanas, ja āra temperatūra ir piemērota, daudz laika ieteicams pavadīt svaigā gaisā, protams, vienlaikus domājot par to, lai neaplipinātu veselos cilvēkus.