Noteikti ieskaties un uzzini, vai gadījumā arī tu savā dzīvē jau sen neesi kļuvis par simto pērtiķi. Pastāv ļoti liela iespēja, ka tu esi. Viela pārdomām. :)
Vai TU esi 100. pērtiķis?46
341
12
Viss sākās tālajā 1952. gadā, kad Japānas salā Košimā, kad pētnieki pamanīja interesantu parādību. Makakām ļoti garšo kartupeļi un šie primāti ēd tos nenormālos daudzumos turpat izrakuši no zemes. Kādu dienu makaka vārdā Imo, ēdot kartupeli, saprata, ka tas ir daudz garšīgāks, ja no tā nomazgā zemi. Pārējie pērtiķi, ieskaitot Imo makaku ģimeni, ieraugot šo darbību, arī sāka pamazām mācīties, ka pirms izrakto kartupeli bāzt mutē, daudz labāk un garšīgāk ir tad, ja to nomazgā.
Tā tas turpinājās apmēram turpmākos sešus gadus, līdz 1958. gadā tie paši pērtiķu pētnieki, kuri pētīja pērtiķu sugas tieši Košimas salā, pamanīja neiedomājamu parādību. Uz to brīdi paņēmienu ar kartupeļu nomazgāšanu bija apguvuši jau apmēram simts pērtiķu pārstāvji, kad ne no kā izraktos kartupeļus pirms ēšanas sāka mazgāt pērtiķi arī uz pārējām Japānas salām, kaut starp viņiem un Košimu nebija nekādas acīmredzamas saiknes.
Košimas salas pētnieki gan nevar skaidri pateikt, vai 99 bija precīzais primātu skaitlis, kuri bija paspējuši iemācīties mazgāt kartupeļus, bet tika noapaļots tieši līdz šādam skaitlim. Patiesībā, ja toreiz tas arī bija aptuveni 100, tad mūsdienu pasaulē šim terminam ir vairāk simboliska nozīme, jo tagad, runājot arī par cilvēkiem, šis skaitlis noteikti ir daudz lielāks, reizēm var būt arī mazāks.
Tas pat īsti nav svarīgi bet tā dzima tā sauktais “simtā pērtiķa” jeb kritiskās masas fenomens, kas gan bija novērots jau sen iepriekš. Tā ideja ir tāda, ka tiklīdz kāda parādība ir patikusi, nepatikusi, riebusies, nobiedējusi vai kā citādi ietekmējusi noteiktu sabiedrības daļu, tā arī pārējiem ieslēdzas 100. pērtiķa jeb bara instinkts. Tā ir apziņa, ka citu domas ir pareizās, nedrīkst atpalikt no viņiem, jāzaudē savs viedoklis un sava pārliecība, lai nejustos atdalīts no citiem.
Realitātē? Varbūt Džastins Bībers vai Rebeka Bleka kādam no jums patiktu vai pat patīk viņu dziesmas, ja nebūtu miljoniem apvainojumu, mīnusu viņu youtubes kanālos, kas liek jums domāt – viņš tiešām dzied slikti, jo nevienam nepatīk. Ja man patiks, mani apsmies draugi un pārējie. Neklausīšos un arī uzspiedīšu "dislike".
Tu vairākkārt nepirksi zobupastu bez vārda, kura patiesībā izrādās labāka, jo tai nav reklāmas un to nav uzslavējuši tavi kaimiņi vai draugi. Tu pat nepaskatīsies kādu spoku rakstu ar dažiem plusiem, pat ja tas ir daudz labāks par citu, kuram jau ir 500, bet tu apskatīsies tikai otro un ieliksi viņam plusus, jo arī citiem patīk.
Pats zinu daudzus, kuri skatās “Dinamo” hoķi. Viņam nepatīk, viņš neko nesaprot un labprātāk pagulētu, bet viņš skatās, lai nākamajā dienā nejustos muļķīgi, kad draugi runā, kā Cipulis atkal neiemeta vai kā Miķelis iemeta divus, bet viņš nezina, ne kas ir Cipulis, ne kas ir Miķelis.
Tas viss mums ikdienā seko un mēs to neapzinamies, ka viss tiek darīts šī bara instinkta iespaidā. Tas veido praktiski visu mūsu dzīvi. Principā tas ir globālais brainwashings, kuram mēs bieži vien paši negribot pakļaujamies, jo darīt kaut ko citādi no pārējiem mūsdienās jau ir nepareizi.
Pat ja tu pasaki ko negatīvu par šo gifu, pastāv ļoti liela iespēja, ka tu to neapzinoties, esi kļuvis par simto pērtiķi, redzot un lasot to, ko ir teikuši citi iepriekš, un zemapziņā iespaidojoties no tā, veido arī savu viedokli. Neesi simtais!!!
Tev patiks šie raksti
