Spoki ceļo ar autostopiem 323

Abadīns

Kaut kad vēl skolas laikā izdomājām ar draugiem braukt uz baseinu, bet ar skrituļslidām, līdz tam bija kādi 10 km. Uz turienei tikām, bet asfalts izrādījās ne visai piemērots skritulenēm, baigi rupjš. Tad nu nopēldējāmies un negribīgi rullējām atpakaļ. Līdz pusei tikām, apsēdāmies atpūsties un nolēmām, ka nafig tālāk nebrauksim, apnika pa to asfaltu tur mocīties. Sākām stopēt, bet braucēju tā pamaz un neviens tā īsti trīs cilvēkus laikam negribēja ņemt, pēc kādas stundas viens no mums, atmetis cerības, nolēma ruļļot tālāk paša spēkiem. Kā palikām divi, tā viena mašīna drīz vien apstājās, varbūt arī vienkārši paveicās. :D Tad nu pa ceļam paķērām vēl arī nepacietīgo korišu un veiksmīgi tikām līdz mājām. :D

Bumbvedējs

Ir sanācis tā, ka esmu diezgan liela autostopu fanāte un stopēju neatkarīgi no gadalaika un laika apstākļiem kā tādiem. Uz jautājumu vai man ir bail es varu atbildēt- ne velna! Jo... Ir pieredzēti visādi gadījumi- pilnīga klasika ir veči, kuriem sievas nedod, tāpēc izsaka neķītrus piedāvājumus, ar tādiem parasti tieku galā pasakot, ka man ir HIV vai kaut kas vēl tur. Bet ir arī inčīgāki gadījumi bijuši. Tātad- es devos uz saviem laukiem ar stopiem pa Rīgas- D.pils šoseju un salaspilī mani savāca tālbraucējs, kurš švaki zināja krieviski vai kā citādi saprotami, izrādījās, ka brauc uz Tallinu un man nācās drīz vien kāpt ārā kaut kādā čuhņā, kur nekā nav tikai pagrieziens uz Tallinu no šosejas, krūmi un stabs ar autobusa pieturas marķējumu. Nu lūk, un tādā vietā man nācās izkāpt- tad nu nevāji pārbijos, jo gaišā dienas laikā no krūmiem izlīda "strādājošā" (sieviete ap gadiem velsviņzincik, nu varbūt 55 , ar blondiem sadedzinātiem matiem, mazzobainu muti un šausmīgi lētu, lētu prikidu). Strādājošā man jautāja, kur es braucot. Es atbildēju, ka mājās un nosaucu konkrēto vietu, kam sekoja tas, ka viņa man norāva austiņas no ausīm, no vadiem no visa un sapluinīja un ar biroja (!) šķērēm mēģināja man iedurt kaklā, kliedzot - narkomāne, ko tu dari manā teritorijā? Tūlīt zvanīšu puikām, lai tad tie tiek ar tevi galā ... utt.. Nu un tad man nācās ieregulēt situāciju (nu novākt šķēres un likt saprast, ka tik vienkārši nobiedēt mani nevarēs vis). Un kad saruna iegāja mierīgākā gultnē, viņa man sāka stāstīt par to cik dzīve grūta un ka es tagad varot justies droši uz šosejas, jo viņa savām čāčām pateikšot, ka mani nedrīkst aiztikt .

diaana363

Stopēju ar draudzeni, lai tiktu no skolas mājās. Skatāmies - viena mašīna tomēr apstājas. Var redzēt, ka aizmugurē kaut kas ir ielikts un ka vienai jāsēž priekšā, otrai aizmugurē. Tā aizmugures vieta tika man. Atveru durvis - tikko nokauta cūka, visa asiņaina. Nācās kaut kā ieriktēties blakus cūkai, kura aizņēma gandrīz visu aizmugurējo sēdekli un visu ceļu berzās gar manām drēbēm.

Skrebels

Stopēšana uz Poliju. Tātad, pēc labas alus dzeršanas ienāca prātā ideja aizstopēt līdz Itālijai(uzreiz saku, ka netikām, laiks pietrūka) tad nu mēs divi liela izmēra vīrieši, bez santīma pie dvēseles, bez guļļam maisiem, devamies ceļā, no svētdienas vakara līdz ceturtdienas vakaram kopātika pieveikti 1500km. Maršruts Tērvete- Krakova. Gulēšana zem klajas debess, kartupeļu zagšana, no Poļu mazdārziņiem un pāris atsaucīgi poļu šoferi, kas iedeva paēst un kādu zlotu. +35 grādu temperatūra ,tulznainas kājas, noieti entie kilometri, izbraukta Krakova no viena gala līdz otram pa zaķi sabiedriskajā. Vārd sakot, pāli nedomājat nekur stopēt :D :D :D