Šausminoši mīti. Patiesība?39

ZVANS NO AIZKAPA DZĪVES. Mīts: Kāds saņem vairākus telefona zvanus no drauga vai ģimenes biedra telefona, bet vēlāk noskaidro, ka viņi visu to laiku bija miruši.

Patiesība: 2008. gada 12 septembrī Kalifornijā piepilsētas vilciens, neievērojot sarkano gaismu, ieskrēja kravas vilciena, nogalinot 25 cilvēkus. Čārlza Peka ģimene, zinot, ka viņš ir vilcienā, skatījās ziņas par viņa likteni un tad saņēma telefona zvanu, tad vēl vienu un vēl vienu no Čārlza telefona. Viens ģimenes biedrs pēc nākamā saņēma Čārlza telefona zvanus, kopumā 35, vai nu spoki zvana vai nezvana nezinu, bet esmu pārliecināta, ka viņi tikko sākuši lietot balss pastu.

Policija atrada Čārlza ķermeni starp vilciena atliekām, izsekojot viņa telefona signālam, bet tā nebija laimīga atkalapvienošanās, Čārlzs bija miris un diena, kad tika saņemti šie zvani vēl joprojām glabā noslēpumu. Un jā, kas gan iztraucēja vilciena vadītāju, kad tas pārbrauca pie sarkanās gaismas? Viņa telefons. Aizdomīgi vai ne?

MIRIS ĶERMENIS ZEM TAVA MATRAČA. Mīts: Pāris pārlaiž nakti viesnīcas numuriņā un jūt nepatīkamu smaržu visu nakti. Viņi izsauc viesnīcas darbiniekus un kāds no tiem atklāj, ka smaka nāk no gultas. Tagad nav nekāda veida kā šī ainiņa varētu beigties laimīgi. Tu šajā vietā gandrīz vai ceri, ka iemesls tam varētu būt tas, ka pēdējais numuriņa izmantotājs bijis piedzēries un nokārtojies zem gultas. Bet nē, darbinieki izņem matraci un atklāj, ka pāris ir gulējis virs pūstoša meitenes ķermeņa.

Dīvainākā daļa nav tā, ka ķermeņi atrodas tādās briesmīgās paslēptuvēs (daži slepkavas neplāno ko darīt tālāk). Nē, dīvainākais ir tas, ka katrā stāstā cilvēki daļu no nakts vai biežāk visu nakti guļ uz līķa pirms to pamana. Lielākā daļa cilvēku, kurus mēs zinām sūdzētos, ja tie atklātu, ka kāds ir smēķējis viņu numuriņā. Bet ne šie cilvēki, viņi guļ dažus centimetrus virs sasūkušās kaudzes no pūstošas cilvēka miesas, nevis pasauc darbiniekus, lai tie piešķir jaunu istabiņu. Vai vismaz jācer, ka gulēšana ir vienīgais, ko viņi dara gultā. Oh, iedomājies, ka nesen esi miris un tad pirmā lieta, kas notiek uz tevis ir divu vidēja vecuma cilvēku ... Ewww

GALVA, KAS ATDALĪTA NO ĶERMEŅA, TURPINA DZĪVOT. Mīts: Tava galva turpina būt pie samaņas pēc tam, kad tā ir atdalīta no tava ķermeņa(dodot tev laiku, lai saprastu, cik stulbs tu biji, kad piecēlies kājās kādā no atrakcijām). Mīts stāsta, ka atdalītas galvas mēdz mirkšķināt acis, reaģēt uz pieskārieniem un, jā, pat runāt.

Patiesība: Nāve pagātnē, nocērtot galvu, tika pieņemta kā tūlītēja un nesāpīga ( giljotīna bija cilvēku nāves soda izpildīšanas metode, patiesībā tas, ka tā izskatījās nenormāli forša bija tikai bonuss), bet ir daudz pierādījumu, ka tavas smadzenes turpina būt pie samaņas dažas sekundes līdz pat minūtei pēc tam, kad tā tiek nogriezta.

Viens no zināmākajiem pierādījumiem nāk no Dr. Beaurieux, kas veica eksperimentu ar franču slepkavu Languille. Pēc tam, kad slepkavas galva tika nocirsta, viņa acis un mute turpināja kustēties kādas sešas sekundes un tad pārstāja to darīt. Bet tad ārsts nokliedza slepkavas vārdu, Languilla acis atkal atvērās uz piecām sekundēm un aizvērās. Tā ārsts turpināja līdz pat 30 sekundēm(iespējams šajā brīdī Langijs vienkārši piekusa spēlēt kukū spēli). Protams, ir vēl citi giljotīnas stāstiņi. Bet, ja tev ir jāmirst šis veids noteikti iekļūtu TOP 5.