Radījumi.13

Goblins ( Angļu ). Goblini ir ļauni, īgni, nerātni radījumi, bieži raksturoti kā rūķveidīgi fantomi. Goblinu augums svārstās no rūķa līdz cilvēka garumam.Gobliniem ir daudz dažādu spēju. Temperaments atkarīgs no stāsta un reģiona, kur viņi cēlušies. Citos gadījumos goblini tiek raksturoti kā neciešami, mazi briesmonīši, kuri rada tikai problēmas.

Vampīri ( Slāvu mitoloģija ).Vampīri ir mitoloģiski radījumi, kuri pazīstami kā cilvēku asins un dzīvības atņēmeji, protams, dažos izņēmumos viņi medī dzīvniekus. Vampīrus raksturo dažādi, atkarībā no vietas un kultūras. Lielākoties vampīri tiek raksturoti kā atdzīvināti miroņi, kuri izdzīvo barojties no cilvēku asinīm. Termins- vampīrs tika popularizēts 18. gadsimtā un cēlās no DA Eiropas folkoloras, Grieķijas un Balkāniem. Folklorā vampīri tika raksturoti kā miroņi, kuri apciemoja savus mīļos un radīja postu vai nesa nāvi vietā, kurā viņi kādreiz bija dzīvojuši.Viņi staigāja līķautā,viņiem nebija ilkņu un bieži bija sārta , piepampuša vai tumša paskata.

Banšija / spoks, kura gaudas pareģo nāvi. / ( Ķeltu ). No īru valodas bean si jeb Sieviete no feju paugura. Ir sievietes gars īru mitoloģijā, bieži dēvēts par nāves pareģotāju un ziņotāju no viņsaules . Tā tika teikts, ja vairākas banšijas parādījas vienuviet, kāds varens vai svēts cilvēks miršot. Dažuviet stāsta, ka sieviete, saukta par feju, bija kādreiz nogalinātas vai dzemdībās nomirušas sievietes gars. Banšijas tiek raksturotas - ģērbušās baltā vai pelēkā, gariem matiem.Matus viņas ķemmējot ar sudraba ķemmi. Citos stāstos banšijas tika attēlotas zaļā,sarkanā vai melnā ar pelēku apmetni. Pēc īru tradīcijām banšijas apraud tikai piecas īru ģimenes: O Neils, O Briens, O Connors, O Gradys un Kavanaghs.

Mūmija (Ēgipte).Mūmija ir mironis, kura āda un izkaltētā miesa konservējusies no tīšas vai nejaušas ķīmiskas iedarbības vai ekstrēma aukstuma, zema mitruma līmeņa, vai gaisa trūkuma. Ir ļoti daudz stāstu par lāstiem, kas saistīti ar kapeņu apgānīšanu. Bet šie stāsti ir vairāk saistīti ar mūsdienu izdomātajiem par dzīvām mūmijām. Labs tāda veida piemērs ir kinofilma "Mūmija".

Gorgona ( Grieķu mitoloģija) . Grieķu mitoloģijā Gorgona bija ļauna sieviešu briesmone ar asiem ilkņiem un dzīviem matiem, kuri sastāvēja no indīgām čūskām. Dažreiz Gorgonām tiek piedēvēti zelta spārni, bronzas ķetnas un mežacūkas ilkņi. Pēc mītu apgalvojumiem, Gorgonas skatiens pārvērta uzlūkotāju par akmens skulptūru.Nostāsti par Gorgonu radās Rietumu okeāna malā, pēc vēlākiem noskaidrojumiem, Lībijā. Runā, ka no trīs Gorgonām tikai Medūza ir nemirstīga. Gorgonas- Stheno( varenā ), Euryale( tāllēcēja ), un Medusa ( Karaliene ).

Cilvēkēdājs ( Bieži minēts fraņču pasakās). Ogres ir lieli, cilvēkveidīgi, briesmoņi. Bieži pieminēti pasakās kā briesmoņi, kas barojas no cilveku gaļas. Parasti Ogres ir attēloti ar lielu galvu, daudz matiem un bārdu, lielu vēderu un spēcīgu ķermeni, nereti viņi ir zaļā krāsā.

Vilkatis ( Ģermāņu mitoloģija). Vilkači ir mitoloģiski cilvēki ar spējām pārvērsties par vilku vai vilkveidīgu radījumu, tīši ar maģijas palīdzību vai arī lāsta iespaidā. Viduslaiku hronists Gervase no Tilburijas (Tilbury) saistīja pārvēršanos ar pilnmēness uzaušanu. Mūsdienu pieņēmums par vilkačiem (un vampīriem) atklāj, ka tā ir slimība no kuras cilvēki cieš - Porfīrija (porphyria).

Ragana. Ragana ir latviešu un lietuviešu mitiska būtne, parasti - sieviete. Dažreiz saukta arī Laume vai Spīgana. Pasakās un teikās viņa vēla ar maģijas palīdzību citiem cilvēkiem ļaunu. Raganu vajāšanas laikmetā, dažas sievietes bija nosodītas, kā esošās raganas. Pasakās un teikās raganām ir dažadas īpašnības. Raganas māca lidot, parasti uz kruķiem jeb uz slotām, un pulcējas parasti kalnos. Pasakās raganas aizveda bērnus un vēlējās tos apēst. Teikās viņas nevien atņemot otra pienu, bet arī maitājot pašus lopus. Raganas radot krusu un vētru un plēšot sauli un mēnesi.