Kas tad ir piršana? Pavisam vienkārši – vēdera gāzu izlaišana pa anālo atveri. Pirdieni mēdz būt skaļi, klusi, bez smaržas, ar nāvējošu smaržu...Bet vai Tu zini, piemēram, kāpēc pirdieni mēdz būt skaļi, bet citreiz klusi? Ja nē, tad Tev būs interesanti palasīt šo rakstu un varbūt uzzināt ko jaunu par tik ierastu un varbūt dažiem nepatīkamu lietu kā bezdēšana.
Pirdieni faktos un skaitļos48
451
2
Par gāzu uzkrāšanos sauc gaisa un gāzu savienojumus, kas gremošanas procesa rezultātā uzkrājas gremošanas traktā.
Anālās gāzes sastāv pamatā no pieciem elementiem - slāpekļa, ūdeņraža, ogļskābās gāzes, metāna un skābekļa.
Cilvēka gāzes visbiežāk veido ieelpotais gaiss, un bieži tie ir bez smaržas. Taču vēderā uzkrājušies gāzes burbuļi ir tik lieli, ka var radīt salīdzinoši lielu troksni.
Bakteriālās fermentācijas un gremošanas procesa laikā var veidoties dažādu smakas pakāpju gāzes. Parasti „nāvējošākie” ir pirdieni, kuri ir bez skaņas, jo parasti tie izrādas smirdīgākie. Nu, gluži kā nindzjas – klusi un nāvējoši:)
Cilvēks vidēji dienā gāzē 14 reizes un no sava ānusu izlaiž apmēram 0,5 litrus gāzes.
Arī vēdera gāzes ir uzliesmojošas, un no ānusa tās izplūst ar ātrumu 11 km/h. Gāzes parasti ir nedaudz siltākas nekā normāla cilvēka ķermeņa temperatūra, proti 37 grādi.
Nervs taisnās zarnas beigās spēj atšķirt pirdienu no fekālijām, taču ja Jūsu sūds satur pārak daudz šķidruma, nervs var „apmulst” un...Jūs pietaisat bikses.
Cilvēks spēj gāzēt arī tad, ja ir miris.
Izrādās, ka lielākie gāzētāji ir termīti. Šie niecīgie kustoņi saražo vairāk metāna nekā visa cilvēku piesārņojošā mašinērija. Vēl visvairāk bezd kamieļi, kuriem seko zebras. Cilvēki šajā „topā” ieņem vietu pirmā desmita beigās.
Cilvēka ķermenis nespēj sagremot dažus polisaharīdus. Šie polisaharīdi nonāk cilvēku zarnās, kur tie veicina gāzu uzkrāšanos. Kādi pārtikas produkti tad satur šos polisaharīdus? Piemēram, pupiņas, maize, kukurūza, piens, olas, kartupeļi.
Tev patiks šie raksti
