Šis ir manis tulkots raksts ko uzraku internetā par patiesu mīlestību. (Rakstīts no māsiņas viedokļa)
Tas bija aizņemts rīt, kad aptuveni 8:30 pie manis ieradās vecs džentlmenis, kuram bija apmēram 80 gadi. Viņš bija ieradies lai izņemtu šuves no īkšķa. Viņš man teica, ka steidzās, jo viņam 9:00 ir tikšanās.
Es ņēmu vērā viņa piezīmi un palūdzu viņu apsēsties, kaut gan labi zināju, ka paies vismaz stunda līdz kāds ārsts atbrīvos viņu no šuvēm. Es redzēju, ka viņš visu laiku skatās pulkstenī, tad nolēmu tā kā neesmu aizņemts ar citiem pacientiem es varētu apskatīt viņa brūci.
Tā bija labi sadzijusi, tādēļ es palūdzu viņu apskatīt vienu ārstu, kuram bija vajadzīgie instrumenti, lai izņemtu šuves un apstrādātu brūci.
Kamēr apstrādāju viņa brūci mēs uzsākām sarunu. es viņam jautāju vai viņam bija nozīmēta vizīte pie ārsta, ja viņš tik ļoti steidzās? Viņš atbildēja, ka nē, bet viņam esot jāsteidzās uz pansionātu, lai paēstu brokastis ar savu sievu.
Es painteresējos par viņas veselību. Viņš tikai npūtās un atteica, ka viņa jau kādu laiku dzīvo pansionātā, jo sirgst ar Alzheimera slimību. Kamēr mēsrunājām un es turpināju apkopt viņa brūci es apvaicājos, vai viņa sieva neuztrauksies, ja viņš nedaudz nokavēs? Viņš atbildēja, ka viņa nu jau piecus gadus nezina, kas viņš ir.
Es biju pārsteigta un vaicāju:"Un Jūs viņu tāpat katru rītu dodaties viņu satikt, kaut gan zināt, ka viņa Jūs nepazīs?" Viņš pasmaidīja, noglāstīja manu roku un teica: "Nav svarīgi, ka viņa nezina, kas es esmu, es joprojām zinu, kas ir viņa."
Es savaldīju asaras, kamēr viņš devās projām. Tad es nodomāju, ka tieši šdu mīlestību vajag manā dzīvē. Īsta mīla nav tikai fisizka vai romantiska, īsta mīlapieņem visu to kas ir bijis, kas ir un kas būs.
Neaizmirstam ielikt + vai -
