Likteņa Ironija, un tā mijiedarbība ar mani... :)
No rīta 07:00 atskan modinātājs.... (Jāceļās)
- Davai vel 5 minūtes.... Opā 08:28 pļā.... pēc 32 minūtēm jabūt ierindā.. ātri ģerbjoties un paralēli dzerot kafiju sametu šmotkas un citas herņas rubzakā... Esmu gatavs.
Izeju no mājām, slēdzu vaļā mašīnu, bet nekā.. laikam aķītim ir piseC... Pie mājām neviens nebrauc (nav kas ievelk) Pofig... skrienu uz mikroautobussu ( tam jau tie ir domāti ne tā?)
Dodos ātrā solī uz pieturu, tuvojos pasta ēkai, un še tev mikriņš izgriežās no pieturas, un dodās uz centru bez manis... Esmu nedaudz pārsteigts, un knapi planierēju uz priekšu - visas ielas ir sasodīti slidenas.....
Esmu nonācis pieturā ( tur brauc visi iespējamie transporta līdzekļi, bet no mana mikriņa ne vēsts...)
Pārņema doma - Kāpšu parastajā autobusā, un lēna gara došos pretīm mērķim, bet še tev mikriņš arī klāt...
- Iekāpju Mikriņa, viss kā parasti 0.50 santīmu apmaiņa pret biļeti un esmu ieņēmis sēdvietu pirmajā rindā uzreiz aiz vadītāja.
- CIlvēki iekāpj, un cilvēki izkāpj no mikroautobusa, parasta ikdiena.. Transportalīdzeklis tuvojas iļģuciema pieturvietai, un kādai to brīd pēc skata soldai dāmai ap (30-40 g.) Skaistā kažociņā, zābacinos ar 20cm spilkam, un somiņu (makšķernieka sapnis(tapēc, ka pilna ar vizulīšiem āķīšiem un citiem pribambasiem)) Kundze pamet mikriņu un pa sniegoto ceļa malu dodās uz mikroautobussa aizmuguri [ Tajā pašā laikā:] Mikriņs jau uzsācis kustību, tiek pārštepselēti ātrumi, un es palūkojos uz durvim.. Sieviete burtiski tiek rauta līdzi mikroautobusam, un atrums tobrīd bija +/- 30 km/h
- STOP (STAJATJ BLJ.) -Cilvēks aiz borta: (ES Skaļā balsī iekliedzos..)
Mikriņs sāka stāties.. Bluduh, tas kautkam pārbrauca pāri.... Man šoks pirmās domas Cilvēks pagalam... atvēru durvis izlecu laukā, lenām tuvjos zemē sedošajai kundzei.. VISS Kārtībā? (es jautāju) - neatbild( liekās ka ignorē mani, šnukst..) Pieskrien mikroautobusa vadītājs, apjautājas, izrādas sieviete -krieviete, neko pa LV nesaprot.. :D jāmaina spēles noteikumi ( sāku apjautaties krievu mēle..) Tiek izsaukta ātrā palīdzība, un iecelta sieviete transporta līdzeklī ( vairs gan tik šika neizskatijās... Mētelis saplēsts, viss cauri netīra ar dubļiem un citiem sūdiem.), precīzi nesapratu, bet liekās kāja lauzta, nevarot pakustināt... Ieradās neatliekamā mediciniskā palīdzība , un sekmīgi aiztransportēja sievieti prom..
(Aiz kurienes varēja aizķerties, protams paliek noslepuma... mikriņam fiziski nav tādas vietas.. :D
[tika veiktas obligātās sankcijas - t.i. mani iekļaujot kautkādos lieciniekos, ja sieviete cels pretenzijas, man miera nebūs.. ]
-Vēlak es trāpijos sniega un atkusņa epicentrā Rīgas centrā marijas ielas apgabalā, burtisk roku stiepiena attālumā no manīm nokrita ledus klucis... Dievi šodien ar manīm spēlējas visas dienas garumā...
Morāle drošivien ir tāda: Kad zvana modinātājs, ir jāceļās, nevis jāpaguļ vel piecas minūtes..
P.s. Tiem kas necieš lasīt - iespēja paklausīties Owl City!