Gravitācija - kas tad tā īsti ir, un kas to pierādīja?? Formulas, Ņūtons, un vēl sazin kas... izlasīsi rakstā ;) Vispār, ko jūs sakāt par īto jauno ievada garumu un cepumiem... Itkā jau nav daudz to cepumu, bet vismaz kautkāds iemesls censties ;) neaizmirsti ielikt + ;)
Kas tad ir gravitācija?7
62
0
Fizikā gravitācija ir universāla mijiedarbība starp jebkurām matērijas formām. Tas nozīmē, ka gravitē bez izņēmuma visas daļiņas neatkarīgi no to veida. Gravitācijas mijiedarbība ir proporcionāla daļiņas gravitācijas lādiņam – gravitējošajai masai. Tā ir viena no četrām fundamentālajām elementārdaļiņu mijiedarbībām dabā (pārējās trīs ir vājā, stiprā un elektromagnētiskā). Zināmo mijiedarbību vidū gravitācijas spēki ir visvājākie. Gravitācijas mijiedarbība kļūst noteicoša tikai lielu kosmisku objektu gadījumā.
Ņūtona un Einšteina teoriju atšķirības ---- Ņūtona gravitācijas teorijā pieņemts, ka laiks un telpa ir absolūti un savstarēji nesaistīti lielumi. Savukārt A.Einšteins, ar relativitātes toeriju parādīja, ka tie ir savstarpēji saistīti. Einšteina teorija balstās uz postulātu, ka gaismas ātrums ir lielākais pasaulē iespējamais ātrums. Kustība notiek četrdimensiju telpā. Saskaņā ar Einšteina teoriju, matērija "izliec laiktelpu. Līdz ar to, piemēram, gaisma lielas masas ietekmē, nepārvietojas vis pa taisnām līnijām, bet gan pa it kā izliektu trajektoriju. Pēc būtības, Ņūtona gravitācijas teorija ir Einšteina teorijas speciālgadījums.
Reklāma
Ņūtona teorija nespēj izskaidrot gravitācijas viļņus vai melnos caurumus (ne vieni, ne otri gan nav tiešā veidā novēroti). Einšteina teorija paredz, ka gravitācijas ātrumam būtu jāsakrīt ar gaismas ātrumu. Nav atklātas gravitācijas spēka nesējdaļiņas (elektromagnētiskajam spēkam tās, piemēram, ir fotoni).
Eksperimentāla gravitācijas pārbaude ---- Universālā gravitācijas konstante ir noteikta eksperimentāli. Pirmais to 1798. g. noteica angļu zinātnieks Henrijs Kevendišs (1731-1810), izmantojot vērpes svarus. Divas vienādas svina lodes, kurām zināma masa m, savienotas ar stienīti un piekārtas elastīgā diegā. Kevendišs svarus rūpīgi graduēja, t.i. noteica sakarību starp spēku un elastīgās stieples vērpes leņķi. Noteiktā attālumā no šim lodēm tika novietotas divas lielas lodes, kuru masa zināma. Lielās lodes pievilka svina lodes un elastīgais diegs savērpās par noteiktu leņķi. Izmērot šo leņķi, Kevendišs noteica gravitācijas konstantes vērtību
Zināms, ka H. Kevendišam izdevās sasniegt 5% precizitāti, salīdzinot ar mūsdienās lietoto konstantes vērtību. To izmantojot, viņš kā pirmais aprēķināja arī mūsu planētas masu.
Tev patiks šie raksti
