Kā zināms, cilvēks un pērtiķis ir vienas ķēdes posmi. Tomēr, lai arī cik cilvēks būtu attīstījies uz priekšu, ir lietas, kuras mūs vieno vēl joprojām.
Kas mums joprojām kopīgs?34
156
0
Lai arī mēs laika gaitā esam zaudējuši lielāko daļu ķermeņa apmatojuma un pamatīgi attīstījuši uz priekšu smadzeņu darbību (kaut pēc dažiem kadriem spriežot, par to var strīdēties :D), liela daļa cilvēka un pērtiķa darbību sakrīt vēl joprojām. Un kāpēc gan tā nebūtu, ja sakrīt 97% mūsu DNS?
Godīguma princips
Kādā speciāli veidotā pētījumā tika spēlēta spēle ar kapucīnu pērtiķēniem. Spēles noteikumi bija vienkārši: diviem pērtiķēniem katram ir savs akmens. Atdodot akmeni cilvēkam, viņš saņem pretī vai nu vīnogu, kura viņam ļoti garšo vai gurķi, kurš viņiem garšo, bet ne tik ļoti kā vīnoga. Tā nu savu akmeni atdeva pirmais kapucīns un saņēma pretī vīnogu. Kad savu akmeni atdeva otrs kapucīns, viņam pretī iedeva gurķi. To ieraudzījis, pērtiķēns tūlīt sāka būrī trakot. Nākamajā reizē, kad atkal pirmais saņēma vīnogu, bet otram gribēja iedot gurķi, kapucīns pat novērsās, ņeņemot savu balvu. Sak, jāspēlē godīgi! Dod vīnogu vai nedod neko!
Pateikt ‘’nē’’
Leipcigas zoodārza darbinieki Vācijā kādu dienu ievēroja, ka bonobo sugas pērtiķi aktīvi žestikulē, lai panāktu sev vēlamo. Visbiežāk to pamanīja, novērojot kādu bonobo pērtiķu māti, kura noraidoši grozīja galvu, lai liktu saviem bērniem saprast, ka nedrīkst spēlēties ar ēdienu. Tāpat tas bija redzams arī gadījumos, kad mazie pērtiķēni spītīgi turpināja rauties prom no mātes un rāpties kokā. Brīdī, kad mātei apnika raustīt mazos pērtiķēnus , viņa saķēra vienu no tiem aiz kājas un, skatoties pērtiķēnam virsū, sāka noraidoši grozīt galvu, pēc kā spītīgie centieni atkal rāpties kokā bija beigušies. Šādas pašas apzinātas darbības gan ir novērotas arī šimpanzēm un vairākām citām pērtiķu sugām.
Skaidra žestu valoda
Primātu sugas ir īpašas ar to, ka tās saprot praktiski visus cilvēka žestus. Un kāpēc gan nepazīt, ja viņi paši šos žestus aktīvi izmanto savās saziņā? Tieši tāpēc arī pērtiķi savās rīcībās šķiet tik līdzīgi mums: viņi lūdz sev nepieciešamo lietu, izstiepjot atvērtu plaukstu, viņi apkampjas, sit pļaukas, dod bučas un ko tik vēl nē.
Piemēram, kādā Lilbritānijas zoodārzā mandrilu sugas pērtiķi gadījumos, kad nevēlas, lai kāds viņus traucē, ar vienu ķepu aizsedz sev seju (vairāk gan atgādina facepalm, bet tas tā :D).
Smiekli
Iespējams, ka cilvēkiem visraksturīgakā iezīme pērtiķu uzvedībā ir tas, ka viņi smejas, kad tos kutina. Pērtiķi kutinašanas laikā izdod cilvēkiem ļoti raksturīgas skaņas, par kurām nav ne šaubu – tie ir smiekli. Protams, šo skanu dobjums atkarībā no sugas ir atšķirīgs, bet dažu sugu pārstāvjiem tas izdodas tik līdzīgi cilvēkam, ka pat pats kutinātājs nevar savaldīt savus smieklus.
Darba rīku veidošana un izmantošana
Pētnieki ir pierādījuši, ka šimpanzēm tāpat kā cilvēkiem ir sava noteikta darbarīku sistēma. Parasti tie var būt pat 20 rīki, kuri katrs paredzēts noteiktai darbībai, sākot no palīgrīkiem, kuri atvieglo sevis kopšanu un beidzot pat ar tādām lietām kā pērtiķu pasaules vibratora versiju.
Pieēšanās stresa situācijās
Dažas pērtiķu sugas veido savu hierarhiju, kur viena grupa ir augstāk stavoši par otru grupu, kura darbojas vairāk pirmās grupas labā. Jau šis fakts pats par sevi būtu pelnījis savu atsevišķu vietu šajā rakstā, jo mūsu ikdienā cilvēku dalīšana šķirās ir neatņemama sastāvdaļa. Bet neņemot vērā šo faktu, ir vēl viens. Pētnieki devās pie grupas pērtiķu, kurā tiek piekopta šāda hierarhija un atstāja divus traukus ar banānu garšas bumbiņām. Tomēr vienā traukā tika saliktas augsta tauku satura bumbiņas, otrā – zema. Izrādījās, ka tie pērtiķi, kuri pārstāvēja augstāko šķiru, ēda tikai zema tauku satura bumbiņas un diezgan reti, bet tie pērtiķi, kuri viņiem praktiski kalpoja, ēda ļoti bieži un pārsvarā tikai augsta tauku satura bumbiņas. Vat droši teikt, ka viņiem ir tāpat kā mums, kad pēc stresainas dienas gribās apēst kilogramu saldējuma vai mazināt stresu pie milzīga tortes gabala.
Tev patiks šie raksti
