..Un varbūt nedzirdēts kautkas no tā kas apakšā rakstīts
Intresanti-arbūzs,melone...10
36
1
Arbūzu dzimtene ir Āfrika. Arbūzi bija ļoti izplatīti senajā Ēģiptē, par ko liecina labi saglabājušies attēli. Eiropā arbūzi parādījās samērā vēlu – mūsu ēras pirmajos gadsimtos tos sāka lietot romieši. Arbūzi tika lietoti svaigi un sālīti, no tiem gatavoja sukātus un vārīja arbūza medu. Ķīnieši acīmredzot arbūzu ieguva no eiropiešiem, jo tas tika audzēts Ķīnā ar nosaukumu “Rietumu melone”. Jau no 8. gadsimta ķīnieši septembrī atzīmē arbūzu svētkus – šajā dienā galvenais cienasts visur ir arbūzs.
Šo siltumprasīgo augu nav viegli kultivēt visur. Līdz ar to Anglijā arbūzi parādījās tikai 1629. gadā un tos audzēja lecektīs. Krievijā arbūzus līdz pat 17. gadsimta otrajai pusei ieveda no ārzemēm. Tos reti ēda svaigus, biežāk gatavoja savādu gardumu – arbūzu sagrieza ļoti plānās šķēlītēs, uz vienu diennakti lika dzeramās sodas šķīdumā, bet pēc tam no tiem vārīja sīrupu ar pipariem un garšvielām.
Melone, tāpat kā arbūzs, ir ķirbjaugu dzimtas pārstāve, aug uz stīgojoša stublāja, cēlusies Vidusāzijā un Mazāzijā. Tur melones auga savvaļā jau pirms 4000 gadu, tikai to garša bijusi ļoti rūgta. To garšas īpašības uzlabojās krustošanas ceļā. Melone ir siltumprasīgs augs un vislabāk attīstās 25-30oC temperatūrā. Ja temperatūra pazeminās līdz 15oC, melones attīstība jau ir traucēta.
Ir daudzas un dažādas meloņu šķirnes. Dažām melonēm ir mizai ir tīklveida raksts, citām miza ir pavisam gluda, ir pat melones ar savādi veidotu virsmu.Parasti miza ir cieta, glīti izskatās, bet vidū melonei ir sulīgs mīkstums ar sēklām. Par cik melonēm ir maz kaloriju, tās ir ļoti iecienītas dažādās diētās. Melones vislabāk ēst svaigas, vēsas, glīti sagrieztas šķēlītēs vai kā citādi. Taču šos augļus lieto arī vītinātus, kaltētus, marinētus, sukātos, marmelādē, konservētus un ātri sasaldētus, kā arī no tiem gatavo meloņu medu (bekmess). Latvijā melones ieved no Vidusāzijas, Spānijas, Brazīlijas un citām valstīm.
Viduslaikos arābi melones uzskatīja par paradīzes augli, kuru no debesīm nogādājis eņģelis. Eiropā melones pazīstamas jau ļoti sen, to atveidojumi sastopami senās Vatikāna freskās. Taču viduslaikos melone nepamatoti tika aizmirsta un tikai 16. gadsimtā kā retu svešzemju augli to no jauna sāka audzēt Francijā, Provansā. Tad radās arī viena no slavenākajām meloņu šķirnēm “kantalupa”, kas savu nosaukumu ieguva no Romas pāvesta ārpuspilsētas rezidences.
Arbūziem un melonēm ir daudz vērtīgu īpašību. Šie augļi satur daudz ūdens, viegli izmantojamu ogļhidrātu cukuru, C vitamīnu, karotīnu (melonēs), kā arī maigas kokšķiedras, kas labvēlīgi ietekmē gremošanu (vislabāk šos augļus ēst tukšā dūšā). Arbūzi un melones neitralizē skābes, ko organismā rada citi pārtikas produkti, piemēram, maize, gaļa, zivis, olas. Arbūzi lieliski skalo organismu, tāpēc to bieži iesaka lietot dažādu slimību ārstēšanā. Arbūzi un melones satur arī daudz minerālvielu, kā arī daudz folijskābes, kas palīdz sirds un asinsvadu slimību slimniekiem. Melones satur daudz dzelzs – 17 reizes vairāk nekā piens, 2 reizes vairāk kā vistas gaļa, 3 reizes vairāk nekā zivis (zandarts). Kaltētas meloņu sēkliņas tautas medicīnā iesaka lietot pret impotenci. Sēklas samaļ pulverī un ēd pa vienai tējkarotei trīs līdz četras reizes dienā
Der atcerēties, ka... Gataviem arbūziem ir spoža miza, un, tos padauzot, dzirdama nevis dobja, bet tīra skaņa. Augstas kvalitātes arbūziem ir pareiza forma, tie nav šķībi, tiem nav iedobumu. Atgriezti arbūzi jāuzglabā ledusskapī pārtīti ar pārtikas plēvi. Jaunai melonei ir resns stublājs. Lai noteiktu melones gatavību, jāiespiež tās miziņa piestiprināšanas vietas pretējā galā – negatavai melonei miziņa ir cieta, bet uzspiežot gatavai tā mazliet padodas. Melones gatavību var noteikt, arī to pasmaržojot – ja gals, kas pretējs kātiņam, smaržo saldi un niansēm bagāti, melone būs gatava un garda. Melone nedrīkt būt bojāta – pat neliels tumšs plankumiņš var liecināt par sabojājušos mīkstumu. Par cik melones novāc jau gatavas, nopirkta negatava melone nenogatavosies. Par melones negatavību liecina sapluinīts kātiņš. Melones uzglabā tāpat kā arbūzus. Pirms melones pasniegšanas, tā nedaudz jāatdzesē, jāsagriež un jāattīra no sēklām.