Lielā franču revolūcija mainīja visu ierasto dzīves kārtību. 1792. gada 10. augustā tauta gāza karali Luiju XVI, un pēc nepilna pusotra mēneša tika proklamēta Pirmā republika. Tās dibināšanas dienu, 1792. gada 22. septembri, pasludināja par sākumu jaunai laika skaitīšanai, ko Nacionālais konvents ieviesa 1793. gada oktobrī.
Revolūcijas kalendāram vajadzēja simbolizēt jaunu ēru. Lai gan gads vēl arvien bija iedalīts 12 mēnešos, visās citās jomās Gregora kalendāru atcēla. Katrs mēnesis bija sadalīts 30 dienās, savukārt tās – trijās desmit dienu nedēļās jeb dekādēs, kurās pēdējā diena „decadi” nomainīja svētdienu kā iknedēļas atpūtas dienu. Gada beigās bija pievienotas piecas vai sešas dienas, lai tas atbilstu Saules gadam.
Diennakts bija iekārtota saskaņā ar decimālo sistēmu un sadalīta 10 stundās, katrā pa 100 minūtēm, savukārt minūtēs bija 100 sekunžu. Tādējādi viena stunda kļuva vairāk nekā divas reizes garāka nekā iepriekš. Tāpēc vajadzēja izgatavot jaunus pulksteņus, lai tie rādītu revolucionārās diennakts laiku.
Arī agrākos mēnešu nosaukumus aizstāja ar jauniem. Tos bija izdomājis dzejnieks un Konventa loceklis Fabrs d`Eglantīns, kurš cienīja tēlainus apzīmējumus, piemēram, „messidor” (ražas mēnesis) un „nivõse” (sniega mēnesis). Dienu nosaukumi, tāpat kā latviešu valodā, bija atkarīgi no kārtas numura nedēļā, piemēram, „primidi” – pirmdiena.
Tomēr jaunais kalendārs neguva popularitāti, un 1802. gadā tika atjaunota septiņu dienu nedēļa. Visvairāk par to priecājās strādnieki, kas bija neapmierināti, ka brīva ir tikai katra desmitā diena. Gregora kalendāru pilnībā atjaunoja 1806. gada 1. janvārī.
Revolūcijas laikā ieviestā metriskā sistēma izrādījās dzīvotspējīgāka un ir saglabājusies līdz mūsdienām.
