Nedaudz šausmu stāstu šajā pirmshelovīna laiciņā 
Dzīvi apbedītie41
286
2
Virdžīnija Makdonalda Dzīvoja kopa ar tēvu Ņujorkā, kad pēkšņi saslima un nomira. Viņa tika nevis ierakta zemē, bet apglabāta virszemes kapā Grīnvudas kapsētā, Bruklinā. Pēc apglabāšanas viņas māte nepārtraukti apgalvoja, ka meita ir bijusi vēl dzīva, kad apglabāta. Ģimene saprotot, ka māte nevar samierināties ar meitas nāvi, centās visādi viņu mierināt. Tas neizdevās un viss nonāca līdz tam, ka māte panāca ekshumācijas procesa izpildi. Par šausmām visiem atklājās, ka meitas līķis guļ uz sāniem un uz rokām ir redzamas sišasnas un skrāpējuma pēdas.
Interesants fakts - kad Les innocents kapsēta (Parīzē) tika pārvietota no centra uz pilsētas nomali, atklājās, ka daudzi līķi gulēja ar seju pret zemi un bija citas pazīmes, ka viņi apglabāti vēl dzīvi.
19. gadsimtā dzīvojošais Dr. Timotijs Klarks Smits bija tik ļoti apsēsts ar domu, ka varētu tikt apglabāts dzīvs, ka nolēma pasūtīt speciāli viņam pagatavotu kapu. Viņa kaps tika aprīkots ar speciālu cauruli gaisa padeves nodrošināšanai un stikla lodziņu virspusē.
1896. gadā nomira Madam Blundena. Viņa tika apglabāta Holy Ghost Chapel kapsētā, Anglijā. Kapsēta bija izvietota netālu no zēnu skolas. Dienu pēc viņas bērēm, kāds zēns apgalvoja, ka dzirdējis skaņas nākam no tās vietas, kur apglabāta Blundena. Tika izsaukti papildus vīri un kaps atvērts. Viņi atvēra kapu tieši tajā brīdi, kad Blundena nomira. Interesanti, ka 19.gs bija populāri zārki ar drošības sistēmu. Pie zārka tika pievienots zvaniņš, kurš karājās virszemē. Mirušais pamostoties varēja to piezvanīt.
Bailes tikt apglabātam dzīvam sauca par tafefobija. No grieķu valodas "taphos" nozīmē kaps.
1901. gadā stāvoklī esošā Bobina kundze atgriezās no Rietumāfrikas, kur bija ceļojumā. Drīz pēc atgriešanās viņai tika konstatēs dzeltenais drudzis un viņu ievietoja slimnīcā. Drīz vien viņa nomira un tika apglabāta. Māsiņa, kas viņu aprūpēja stāstīja, ka Bobina kundze pēc nāves bija silta un bija novērojamas muskuļu kontrakcijas. Tas tika pastāstīts Bobinas tēvam, kurš noorganizēja ekshumācijas procesu. Šausmas pārņēma ik viena seju tajā brīdī, kad tika atvērts zārks. Bobina jaukundze bija vēl dzīva, kad tika apglabāta, viņa dzemdēja bērnu esot 6 pēdas zem zemes. Abi tika atrasti miruši.
1882. gadā Dr Adolfs Gutsmuts tika apbedīts dzīvs vairākas reizes. Viņš reklamēja savu patentēto zārku, kas paredzēts tieši šādiem gadījumiem. Reiz viņš pazemē atradās 6 stundas, ēda zupiņu un dzēra alu, kas tika padots pa speciālu cauruli.
Kopš 17. gadsimta ir zināmi kopumā 149 oficiāli gadījumi, kad cilvēki ir apglabāti dzīvi.
Tev patiks šie raksti
JA NU KAS