Dabas brīnumi!!17

PUTNU MIGRĀCIJA Šis ir viens no vislielākajiem dabas noslēpumiem. Putni bez kartēm, kompasiem, sekstantiem vai jelkādu navigācijas ekipējumu – un bez skološanās – instinktīvi atrod ceļu desmitiem tūkstoš jūdžu pāri sauszemei un okeāniem savos ikgadējos pārlidojumos no pārziemošanas vietas uz ligzdošanas vietu un otrādāk. Kas viņus vada ar tik nekļūdīgu precizitāti un regularitāti? Piemēram, Klusā okeāna zelta zīriņš ligzdo Aļaskā. Ziemas laikā, tas migrē uz 3500 km tālajām Havaju salām. Pārsteidzošākais ir tas, ka zīriņa bērni seko saviem vecākiem uz Havaju salām vairākas nedēļas vēlāk... bez gida palīdzības! Kur putni mācījušies navigāciju? Zinātniekiem ir daudz teoriju pa migrāciju ritmiem – • migrācijas impulsi; • precīza laika koordinācija; • nevainojama navigācija , Tomēr neviens īsti nespēj to izprast un izskaidrot. Kā iespējamie izskaidrojumi ir minēti saule, zvaigznes, gaisa straumes, ģeogrāfiskas pazīmes, zemes magnētiskais lauks – un tie visi var arī būt iesaistīti šajā procesā, tomēr neviens zinātnieks nav pietuvojies mulsinošās putnu migrācijas mistērijas izskaidrojumam.

PUTNA SPALVA Ikviens, kas paceļ putna lidspalvu, tur savā rokā nepārspējamu radošās inženierijas brīnumu. Tas ir viegluma, izturības, elastības, atjautības un pielāgošanās brīnums. Putna spalva sastāv no gara, tieva un doba ‘stiebra’, no kura uz abām pusēm stiegrojas mīksti akoti. Šie akoti sastāv no mazām spalviņām, kam galā tādi kā āķīši, ar ko spalviņas saķeras savā starpā. Kāda gan nozīme šai sarežģītajai spalvas uzbūvei, kas sakļauta līdzinās ciešam tīklam vai audumam, bet izplesta atgādina miniatūras žalūzijas, kas atļauj gaisa cirkulāciju?

Putna spārnu galu spalvas ne tikai apklāj putna spārnus un dod tam siltumu – to galvenais uzdevums ir ļaut putnam lidot. Kamēr spārni veic spēcīgus vēzienus, dzenot putnu uz priekšu, elastīgās spalvas ir blīvi sakļautas, bet spārniem paceļoties, lai veiktu nākamo vēzienu, spalvu ‘tīkls’ automātiski atveras, lai maksimāli mazinātu pretestību. Šī ritmiskā darbība tiek saukta par visfantastiskāko un ģeniālāko vārstuļu darbību dabā. Acīmredzams, lidspalvas darinājis nepārspējamais Dievišķais Dizaineris.

SNIEGPĀRSLIŅAS Vēl viens dabas brīnums ir sniegpārsliņas, kuru pārsteidzošo skaistumu un sarežģīto uzbūvi mūsu acīm atklāj mikroskops. Tālu prom augšā sasaluša ūdens radītās pārsliņas, kuru mūžs ir tik īss, nav nekāda nejauši radusies bezformīga ledus lauska. Sniegpārsliņa ir miniatūra ledus katedrāle, kas zaigo klasiskā skaistumā! Iesākumā sniegpārsliņas struktūra ir sešstaru zvaigznes formā, tās leņķi vienmēr ir precīzi un nemainīgi.Pie tam, savā skaistumā tās ir tik atšķirīgas cita no citas, ka vēl nav laimējies atrast divas vienādas sniegpārsliņas.

Vilsons Bentlijs, ar mikroskopa palīdzību nofotografēja vairākus tūkstošus sniegpārsliņu – bet neatrada divus identiski vienādus eksemplārus. Kur gan varēja rasties šis apbrīnojamais un ģeometriski precīzais dizains, ja ne no Dieva Radītāja?

TAURIŅA SPĀRNI Taureņu skaistums ir guvis tādus epitetus kā ‘atdzīvojušies ziedi’, ‘vizuālā dzeja’ un ‘dzīvās varavīksnes’. Gleznie, vārie un krāsainie tauriņi vienmēr ir fascinējuši cilvēku. Tomēr, lai gan viņu skaistās krāsas un delikātā uzbūve iedveš bijību pat tos aplūkojot ar neapbruņotu aci, to īstā godība atklājas zem mikroskopa. Tikai tad mēs redzam, ka vairumā gadījumu to spārnu krāsa nav vis pigments bet gan ‘strukturāla’ krāsa.

Taureņa spārnu virsma sastāv no neskaitāmiem sīkiem ‘dakstiņiem’. Katrs ‘dakstiņš’ jeb zvīņa ir miniatūrs spektroskops, kas spēj lauzt gaismas starus un radīt krāsas ilūziju. Šķeltā gaisma mūsu acīs izskatās pēc spilgtām, zaigojošām, it kā fosforescējošām, it kā luminiscējošām krāsām.

Nav brīnums, ka taureņi tiek dēvēti par dzīvajām varavīksnēm. Mikroskops mums atklāj, ka tie tik tiešām tādi ir. Kurš gan cits, ja ne Dievs, varēja radīt šīs gleznās, lidojošās varavīksnes?