Biedējošākās vietas8
109
0
Spīdzināšanas muzejs. Mdina, Malta
Viscaur raganas un nezvēri-inkvizitori. Un neskatoties uz to, ka muzeju, kuri glāba „spāņu zābakus”, giljotīnas un tam līdzīgu šausmīgu atribūtiku, Eiropā ir daudz, Maltas kolekcijai nav vienlīdzīgu pēc iedarbības spēka. Muzejs atrodas Mdinā – Maltas senā galvaspilsētā, kurā maz kas dzīvo: viduslaiku šauras ieliņas... noejam muzeja pagrabā... un, lūk, tie ir: pakārtie, cilvēki bez galvām, moku rats, knaibles nagu izraušanai un spīles galvaskausa sažņaugšanai. Spīdzināšanas ierīces – vienīgi savējās, viduslaiku. Personāži ir vaska, bet izskatās gluži naturāli. Cilvēks ar ieplestām acīm un eksekutors, lejošs viņam kaklā verdošu eļļu. Inkvizitors, raujošs ārā mēli upurim. Vēl viens eksponāts: divi tīkla maisi, vienā ir cilvēks, otrajā – skelets. Un tam visam klāt – kumpis-uzraugs, neatlaidīgi sekojošs drosmīgiem ekskursantiem.
Bran pils (Drakulas pils). Transilvānija, Rumānija
Viduslaiku Bran pils ir uzcelta Karpatu kalnu briesmīga bezdibeņa pašā malā. Tā ir īsta gotika: šauras pārejas, akmens kāpnes un šauras telpas, kuras derētu vampīram, bet normālam cilvēkam spiež uz psihes. Pils izskatās tieši tā, kā vairāk kā pirms simts gadiem to ir aprakstījis īriešu romānists Brems Stokers savā slavenā romānā „Drakula”. Galvenais dūmvads – šausmu filmu cienīgs – stiprā vējā izdod īpatnējas gaudu skaņas. Vienā no 56 istabām ir uzstādīta milzīga gulta ar četriem statņiem un aizkaru, - tajā pils saimnieks esot sūcis asinis no saviem upuriem. Celtne iemantoja „šausmu pils” reputāciju pateicoties kņazam Vladam IV, zināmam, kā Vlads Mietduris. Taču pats kņazs nopelnīja asiņaina monstra reputāciju viņam raksturīgas mānijas uzdurt visus pēc kārtas uz mieta dēļ. Vedošs uz pili ceļš arī šodien saucas „Asu mietu ceļš”.
Šausmu pils. Londona, Anglija.
Viss ir izveidots ļoti dabiski, pat aromāti ir attiecīgi. Attēloti ir reālie vēsturiskie notikumi, piemēram, ugunsgrēks Londonā 1666. gadā vai viduslaiku spīdzināšanas kameras un instrumenti. Kaut kas tiek demonstrēts uz apmeklētājiem, protams, līdz zināmām robežām. Viens no šoviem ir 16. gadsimta tiesa. Kaut kur augšā sēž tiesneši parūkās, muzeja darbiniece pēc kārtas izsauc no tūristu grupas „apsūdzēto” un apsēdina uz sola. „Vārds?” – „Dens”. – „No kurienes?” – „Hjūstona”. – „Hjūstona? Amerika? – Guilty! (vainīgs)”.
Trako tornis, jeb Patoloģiskās anatomijas muzejs. Vīne, Austrija
17. gadsimtā šodienas Slimnīcas šķērsielā (Spitalgasse) atradās trako māja. Tagad kāpt augšā šeit iesaka tikai pārdrošiem cilvēkiem vai pēdējiem ciniķiem. Elegants sarkankoka ginekoloģisks krēsls, izžāvēti un ielikti spirtā orgāni, noziedznieku preparēti galvaskausi un balzamētas galvas, eksponāti, veltīti veneriskām slimībām un patoloģiskā ģenitāliju palielinājumā gadījumiem... Bet tomēr žēl, ka skulptūru grupa Laokoona ar dēliem, izpildīta no cilvēku un dzīvnieku kauliem, gāja bojā bombardēšanas laikā.
Kostnice (Kaulu krātuve-muzejs). Sedlickas pilsēta, Čehija
Kad šeit uzcēla Visu Svēto kapelu ar pazemes Jēzus Dvēseles Ģētzemenes dārza agonijas kapliču, vietējā kapsēta aizņēma veselus 3,5 hektārus: šajā vietā dusēja 30 tūkstoši 1318. gada mēra epidēmijas aiznestie, vēlāk tiem pievienojas arī simti husītu karu upuri. Pārpildīta nekropole tika slēgta, kaulus izņēma no zemes un sameta kaudzē pazemes kapličā, pārvēršot to par kapu pagrabā. Pirmais, kas nolēma visu savest kārtībā, bija kāds pusakls mūks, 1511. gadā salicis no kauliem sešas piramīdas par godu mirušiem. Tā tās arī stāvēja, kamēr 18. gadsimtā šīs zemes nepārgāja kņaza Švarcenberga valdījumā. Noformēt kapliču un sakārtot mirstīgās atliekas tika uzticēts slavenam kokgriezējam Františekam Rintam. Ko viņš arī izdarīja: visas interjera detaļas (un pat Švarcenbergu ģerbonis) ir saliktas un izgrieztas no cilvēku kauliem. Cik skeletu tam bija nepieciešams, precīzi nav zināms. Pēc kādām ziņām, ap 40 tūkstošiem.
Velnu muzejs. Kauņa, Lietuva
Vienīgais pasaulē muzejs, kurā sauciens „Tūkstoš velnu!” būs vietā. Apmēram tik daudz velnu, vellatu un velnēnu te ir sapulcēti. Muzejs bija dibināts 1966. gadā uz profesora A. Žmujdzinavičusa privātās kolekcijas bāzes. 1991. gadā bija salasīti jau 1742 eksponāti. Keramikas, koka, metālu, ādas, plastmasas un citu dažreiz visai eksotisku materiālu velni ir atvesti uz Kauņu no 23 valstīm. Kolekcija tiek nemitīgi papildināta. Kauņas nešķīstu spēku pārstāvniecība šodien ir vislielākā pasaulē.
Elmina pils. Keipkosta, Gana
Eiropas 15. gadsimta cietoksnis – viens no vergu tirdzniecības centriem, – ir īsts baltā cilvēka vainas melnā kontinenta iedzīvotāju priekšā piemineklis. Tādas celtnes Ganas piekrastē ir sastopamas apmēram ik pēc 15 kilometriem. Piesmacis kazemāts, zem griestiem – maziņš lodziņš, važas, šaurs izlauzums sienā – „Neatgriešanās vārti”, izeja uz iekraušanu. Visdrausmīgākais skats – akmens aka, kurā cilvēki mēnešiem gaidīja aizsūtīšanu.
Mirušo dvēseļu muzejs. Roma, Itālija
Chiesa del Sacro Cuore baznīcas sakristejā gribētāji var apmeklēt maziņu muzeju, kurā ir apkopoti mirušo dvēseļu esamības pierādījumi. Lai nokļūtu muzejā, jāsaņem atļauja no vietēja mācītāja. Bet tā ir tikai formalitāte – Jums noteikti atvērs noslēpumainas durvis un visu parādīs. Vākt kolekciju ir sācis 1912. gadā baznīcas pārzinis. Tagad šeit ir simtiem eksponātu, kas ir saistīti ar spokiem. Ir, piemēram, nakts mice ar aizkvēpušu pirkstu nospiedumiem. Tie ir Luīzes le Senešeles spoka nospiedumi.1873. gada 7. maijā aizgājušā nakts vidū ieradās pie sava saldi guļoša vīra, dažas reizes stipri noknieba degunu un atriebīgi norāva mici. Tā, pēc atraitņa domām, kurš dažreiz atļāvās vaļības, viņa atgādināja par sērošanas laiku... Vienīgais, ka eksponātu fotogrāfijas nevienam vēl nav izdevies attīstīt.
Tev patiks šie raksti
