Alkohols mazās devās var palīdzēt arī uzlabot garastāvokli, cīnoties ar ikdienas stresu un nemieru. Protams, alus ir bagāts ar proteīnu un B vitamīnu, kā arī fosforu, magniju, selēnu, dzelzi un riboflavīnu.
No kā top alus? Lai gan alus darītāji mēdz izmantot dažādas piedevas, klasiska alus receptei nepieciešami vien četri komponenti – iesals, ūdens, raugs un apiņi.
Iesalu iegūst no miežiem, kuriem, pēc alus darītāju apgalvojuma, jābūt izcilas kvalitātes. Miežus izdiedzē īpašos apstākļos un tad kaltē. Tas, cik veiksmīgi un kā veic šo procesu, lielā mērā ietekmē, kāda būs iegūtā alus kvalitāte. Kaltēšanas temperatūra nosaka, vai galarezultātā alus būs tumšs vai gaišs. Jo temperatūra augstāka, jo alus tumšāks.
Lai gan šķiet, ka ūdens visur ir vienāds, tomēr tā nav taisnība. No ūdens ķīmiskā sastāva un cietības vai mīkstības ietekmējas arī alus garša. Tas un, protams, arī aldaru meistarība ir viens no iemesliem, kāpēc no vienām sastāvdaļām gatavots alus var garšot tik dažādi.
Raugs ir alus komponents, ko aldari glabā visrūpīgāk. Alus rauga sēnīte ir īpaša, tieši šim procesam derīga, jo nerada citus rūgšanas procesus, kas alu var sabojāt.
Un visbeidzot apiņi, kas gan ne vienmēr bijusi alus sastāvdaļa. Apiņi veido ne tikai alus garšu, bet arī palīdz to ilgāk uzglabāt. Šīs sastāvdaļa lielā mērā ir atbildīga par alus nomierinošo efektu (ja netiek izdzerts pārāk daudz).
Vēl piebildīšu ka GUINNESS alus ir veselīgākais un slavenākais veikalos nopērkamais alus. Tas tā, jo pats veselīgākais alus protams ir ļoti dārgs un reti dabūjams. Tomēr, cik skatijos, šis maksā 2-3 reizes dārgāk nekā mūsu pašu alus, tāpēc risinājums - porteris, kurš var būt līdzvērtīgs, kā arī protams nefiltrētie un nepastarizētie, un vēl labāk lejamie. grādīgumam protams jābūt ap 5%. Slikts alus, turpretī būtu par daudz stiprs (vairāk nekā 7%) ļoti ''gāzēts'' un lēts.