7 iemesli, kāpēc zombiji nebūtu īpaši liela problēma26

Uz brīdi iedomāsimies, ka zombiji patiešām eksistē. Vai esat pamanījuši, ka vairums filmas par zombijiem sākas no vietas, kur apokalipse jau iet pilnā sparā. Kad skatītājs pievienojas filmas varoņiem, visas pasaules militārās organizācijas un valdība jau vairs neeksistē un pa ielām klīst neskaitāms daudzums zombiju.

Tam visam ir ļoti pamatots iemesls.

Sākums, kur mēs no viena zombija nokļūstam līdz miljoniem ir pilnīgi neiespējams. Ja uz to visu paskatās no loģikas puses, tad kļūst skaidrs, ka visi zombiji jau būtu miruši (atkal) ilgi pirms jums būtu iespēja pielaist to ar motorzāģiem aprīkoto motociklu, pie kura tik ilgi strādājāt.

Bet kapēc ?



#7 MUMS IR ĻOTI DAUDZ DABISKO PLĒSOŅU



Vai jūs zināt kāpēc mēs, cilvēki, esam barības ķēdes virsotnē? Ne jau tāpēc, ka mūs būtu grūti nogalināt. Tā nav; priekš kādas klejojošas ķepas ar asiem nagiem, mēs esam tikai nedaudz vairāk kā garšīgi gaļas blāķi, kuru iekšas varētu izdauzīt ārā kā no gaļas pinjatas. Nē, mēs esam barības ķēdes virsotnē, jo esam tik nenormāli prasmīgi citu dzīvnieku slepkavošanā.

Mēs vienkārši esam pārāk gudri un pārāk labi bruņoti, lai kāds meža zvērs mūs medītu. Tagat ņemiet vērā nabaga zombiju. Tam trūkst visas priekšrocības, kas cilvēci ir paglābušas no apēšanas un iznīcības. Tas bezmērķīgi klīst apkārt, nespēj lietot ieročus, tam nav arī pilnīgi nekādas stratēģiskās domāšanas. Tam nav pat primitīvu pašsaglabāšanāš instinktu, tas nespēj skriet un paslēpties, kad tam draud briesmas.

Un, pats svarīgākais, zombijs ir veidots pilnībā no ēdiena. Tas ir īpaši viegls medījums jebkuram plēsoņam, kurš ir izsalcis.

Ja jūs domājat, "Protams, bet nav jau tā, ka manā pilsētā ir pa pilnam lāču, kas varētu atnākt un apēst visus zombijus", tad vajag ņemt vērā arī insektus. Insekti, pat priekš cilvēka, ir milzīga skabarga pakaļā. Bet mums ir imunsistēma, un dažos gadījumos spēja ar roku aizgaiņāt prom mušas ir vienīgais, kas pasargā mūsu acis un mēles no kļūšanas par tārpu barību.

Zombiji ļoti īsā laikā būtu kā nosēti ar tārpiem, un to acis ātri vien kļūtu nekam nederīgas.

Piemēram, ja Amerikā ļoti strauji sāktu vairoties zombiji ( kā jau tas arī notiek vairumā filmu ). Tur vien ir lāči, vilki, koijoti un pumas. Jebkurš no tiem varētu savā ēdienkartē iekļaut kādu labi bruņotu, domājošu, ātru cilvēku. Ja apstākļi ir atbilstoši.

Vairumam plēsoņu "atbilstoši apstākļi" ir tad, ja dzīvnieks ir ievainots vai slims, vai citādi nespējīgs aizstāvēt sevi, piemēram, ja dzīvnieks ir staigājošs līķis. Kaut vai padomājiet tikai par miljoniem klaiņojošo suņu, kuri ātri saprastu, ka zombijs ir viegls medījums.

Tagat iedomāsimies, ka zombiju bars maldās pa Āfriku. Starp lauvām un bifeļiem ( un nīlzirgiem, un degunradžiem, un ziloņiem ), mums beidzot ir slimība, ar kuru Āfrika varētu cīnīties daudz, daudz labāk nekā pārējā pasaule.



#6 ZOMBIJI SLIKTI PANES KARSTUMU



Pārsvarā visi "zombiju eksperti" ir vienisprātis par to, ka tie nepārstās pūt, neveikli streipuļojot pa ielām. Tas, ko zombiju filmās nepiemin, ir šausminošie, bet tai pašā laikā smieklīgies efekti, ko karsta saule atstāj uz pūstošiem līķiem.

Viens no tiem ir trūdēšana.

Pateicoties baktēriju pārpilnībai mūsu ķermenī, mēs esam nobrieduši trūdēt jau mirklī, kad apstājas mūsu sirds.

Par cik karstums paātrina baktēriju veidošanos ( kuras ir gatavs sākt dzīres jūsu ķermenī brīdī, kad imunsistēma tām vairs nav problēma ) zombijam derīguma termiņš sāktu strauji iet uz beigām jau brīdī, kad tas par tādu kļūst.

Vēl viens iemesls ir ķermeņu piepūšanās.


Gāzes ko izdala baktērijas, liek mirušiem ķermeņiem piepūsties. Tas nozīmē, ka siltākajās pasaules vietās zombiji pāris dienu laikā kļūtu diezgan resni. Pēc pāris nedēļām, piepūsto zombiju armija sāktu darīt kaut ko, kas vienlaicīgi ir vispārsteidzošākais un visadbaidošākais, ko zombijs vispār var izdarīt.

Tie sāks eksplodēt.

Pasaules siltajās un mitrajās daļās laika apstākļi to vēl paātrinās. Tas nozimē, ka ja zombiji izdomās sākt vairoties ap Jūliju, šī apokalipse beigtos pāris nedēļu laikā.

Vietās kur klimats ir karsts un sauss zombiji sāktu mumificēties. Kamēr par parastajiem dehidrācijas simptomiem zombijs neuztraucās, ir tāda problēma kā izžūšana. Bez jebkādiem saprātiegiem ūdens atjaunošanas veidiem, zombijs, kas visu dienu staigātu pa Teksasu ciestu no nopietniem šūnu bojājumiem, dēļ tiešās saules iedarbības, un pateicoties efektam, kas piemīt sausam vējam, zombiji maldītos apkārt ar vien lielākām un lielākām grūtībām, līdz tie vienkārši nokristu un bezpalīdzīgi paliktu guļam.

Tad nu jācer, ka zombiju sērgas uzliesmojums sāktos ziemā, pareizi ? Ne gluži...



#5 ZOMBIJI SLIKTI PANES AUKSTUMU



Zombiji ir beigta gaļa. Par to nav šaubu; tā ir viena no to galvenajām iezīmēm. Bet visi koncentrējas uz "beigto" daļu it kā tas būtu galvenais. Bieži vien mēs aizmirstam par "gaļu".

Vai ziniet kas vēl ir beigta gaļa?

Steiks, hamburgers un ļoti iespējams, ka arī tā sarkanā putra ko dažreiz liek uz tako.

Kad miesa ir dzīva, tai ir daudz dažādu aizsargistēmu lai tā arī paliktu dzīva. Kad tā ir mirusi, jums tā ir jāizmet apmēram pēc nedēļas, pat ja turat to ietītu plēvē un atbilstošā temperatūrā. Pirmā doma, kas ienāk prātā, daudziem varētu būt, ka aukstums ir mirušas gaļas labākais draugs. Galu galā visdrošākais veids kā apiet nedēļu ilgo derīguma termiņu ir gaļu iesaldēt, un turēt to svaigu mēnešiem.

Bet nedrīkst aizmirst: Nevienmērīgs aukstums, iepriekš dzīviem, ķermeņiem nodara visādas trakas lietas.

Ja jūs dzīvojat tālu ziemeļos, zombiju apokalipse drošvien atrisinātos pati no sevis, pirmajā reizē, kad tā mēģina iziet ārā. Pirmais vienkāršais fakts: cilvēka ķermenis sastāv pārsvarā no ūdens... un pie pietiekami zemas temperatūras ūdens sasalst.

Kad tas notieks, zombiji kļūs ievērojami stīvāki.

Pēc pietiekami ilgas aukstuma iedarbības, mirušais ķermenis būs pilnībā sasalis un pavisam noteikti neskries pakaļ nevienam pārbiedētam upurim. Varam arī diezgan droši apgalvot, ka neviens zombijs nebūs iesaiņots plēvē, kā tas ir ar ēdienu. Tāpēc "saldētavas apdegums" kļūst par problēmu. Tas pats, kas sabojā tavu saldējumu, sabojātu arī zombiju uzbrukumu. Miesas sasalšana naktī, apvienojumā ar daļēju atkusni silto dienu laikā, un tad atkal ar sasalšanu rada perfektus apstākļus lai "saldētavas apdegums" kļūtu par nopietnu problēmu, kas izsusina šūnas, jo ūdens iztvaiko, pat ja pilnībā sasalis. Gaļa, kas pakļauta "saldētavas apdegumiem" nav vienkārši mirusi, tā ir iznīcināta.



#4 KOŠANA IR VIENS SŪDĪGS VEIDS KĀ IZPLATĪT INFEKCIJU



Vai atceries kā toreiz viens suns dabūja trakumsērgu, un nākošajā dienā visiem pārējiem suņiem uz kontinenta bija trakumsērga, izņemot to vienu mazo izdzīvojušo grupu patvērušos pagrabā?

Nē? Tas nekad nenotika?

Gandrīz visas zombiju filmas piekrīt vienai lietai: Tie vairojas kā slimība, kas izplatās ar inficētā cilvēka kodienu. Bet tas arī nozīmē, ka šādai izplatībai būtu jābūt pakļautai tiem pašiem noteikumiem, kuriem ir pakļautas parastas epidēmijas.

Un godīgi sakot, košana ir sūdīgs veids kā radīt epidēmiju.

Visām sekmīgajām slimībām ir viens ļoti gudrs veids kā nemanāmi izplatīties no viena upura uz citu. Parastā gripa ir nogalinājusi desmitiem mijonu cilvēku, jo tā izplatās pa gaisu, mēris izplatās ar blusām, u.t.t. Nevienai no šīm slimībām nebija nepieciešams vienam inficētajam nokļūt košanas attālumā no vesela cilvēka, lai tās varētu izplatīties.

Protams, seksuāli transmisīvās slimības, piemēram, AIDS, tā darbojas, bet deiz vai kāds pārgulētu ar zombiju (vismaz labprātīgi).

Bet pieņemsim, ka patiešām sarodas ļoti daudz zombiji. Piemēram kāds zombijs sakož apmēram 30 cilvēkus Insane Clown Posse koncertā, pirms tie saprot, ka tā nav daļa no šova. Nav jau tā, ka visa cilvēce būtu apjukusi, un nezināto ko darīt, kad izplatās bīstams vīruss.

Vai atceraties SARS uzliesmojumu ? Tas izcēlās Ķīnā. "World Health Organization" un "CDC" momentā pārtrauca jebkādus internacionālus ceļojumus, brīdī, kad tika atklāts, ka vīruss izplatijies līdz Ziemeļamerikai. Visi lidojumi tika atcelti, un visas robežas cieši noslēgtas. Un visā kontinentā nomira tikai 43 cilvēki.

Ar zombijiem, viņiem pat nebūtu jāpētā, kā vīruss izplatās.

Vainīgs ir tas čalis, kurš visiem kož.

Šaujat viņam galvā.



#3 ZOMBIJU ĶERMEŅI NESPĒTU SEVI ATJAUNOT



Viena no priekšrocībām, ko sniedz pilnībā funkcionējoša centrālā nervu sistēma ir tā, ka tā diezgan labi dara tev zināmu, ka tev ir kāda trauma. Un tā to dara ar sāpēm. Tikai iedomājaties par visām sīkajām grieztajām brūcēm, par atdauzītajiem kāju pirkstiem, un par visiem sitieniem pa kuli, ko savā dzīvē esat izcietuši.

Tagad iedomājaties, ka neviena no šīm traumām nesadzītu, bet gan vienkārši pūtu, kamēr jūst iegūstat arvien vairak jaunas traumas. Ātrāk vai vēlāk pat sīkākā trauma novestu līdz ķermeņa daļas amputēšanai.

Kā mēs visi drošvien esam pamanījuši, zombiji nav tie veiklākie un gudrākie radījumi. Tie iet, ar galvu pa priekšu, aizvērtās durvīs un rotējošos helikoptera spārnos divreiz nedomājot, par to, kādas sekas tas varētu atstāt.

Teorētiski, pilnība nejūtība pret sāpēm varētu likties laba lieta, bet dzīvē tas būtu nedaudz savādāk. Iedzimta nejūtība pret sāpēm ir neuroloģisks stāvoklis, kas patiešām piemīt dažiem cilvēkiem. Šie cilvēki jūt visu citu, bet sāpju trūkums nozīmē, ka tie bieži iegūst dažādas traumas, par kurām tiem, vismaz no sākuma, nav ne mazākās nojausmas. Pat ar spēju saukt kādu palīgā, draugiem, kas par tevi rūpējas, tas tik un tā var novest pie inficētām ķermeņa daļām un nokostiem mēles gabaliņiem.

Pēc visām traumām, ko zombijs izcietīs paklūpot, nokrītot no tilta un maldoties apkārt tumšās naktīs, ar laiku atstās tos bez locekļiem, un ar visiem kauliem to ķermenī - salauztiem.

Ja gadijumā tu no rīta pamosties un pa logu redzi ka pa ielām klīst neskaitāmi daudz zombiju, vienkārši paliec mājās, noskaties visas CSI Miami sezonas, pēc tam paņem grābekli un ej ārā uzkopt.



#2 DABĀ IR ĻOTI DAUDZ ZOMBIJIEM NEPĀRVARAMAS BARJERAS



Zombiju koordinācijas trūkums kopā ar nespēju redzēt tumsā ( vai nespēju redzēt vispār ) nozīmē drošu bojā eju jebkuram zombijas ārpus auto stāvvietas. Tie nespētu atrast ceļus vai tiltus.

Tie vienkārši bezmērķīgi klīst apkārt. Kalni, lielas upes un kanjoni ātri vien kļūtu par mājvietu milzīgām zombiju kaudzēm. Pat ja zombiji saprastu, ka nav labi lekt no klintīm vai iekšā trakojošās upēs, nakts iestāšanās nozīmētu vairāk vai mazāk visu zombiju nokļūšanu upēs, krišanu no klintīm un tiltiem, stpēcīgi samazinot to skaitu. Bet pat jaukās, līdzenās, pilsētās, ainava tik un tā darbojas pret zombijiem.

Vēsture ir pierādījusi, ka cilvēki ne vienmēr izturas kā apjukuši idioti, kā tas parasti ir šausmu filmās. Pilsētas, visticamāk, cilvēki iebarikādētos kādā daudzstāvu mājas pēdējā stāvā, kur no zombijiem pasargātu parastas durvis. Arī ielas noturētu zombijus vienuviet, kur pa tiem nebūtu grūti trāpīt ar šaujamo, vai sliktākajā gadījumā, mest pa tiem ar mēbelēm.



#1 IEROČI UN CILVĒKI KURI TOS MĀK IZMANTOT



Kā jau pirms tam minēju, ja cilvēki kautko māk īpaši labi, tad tas ir nogalināt citas radības. Mēs šajā ziņā esam kļuvuši tik prasmīgi, ka esam likuši izzust vesalām sugām, pat īpaši necenšoties.

2004. gadā Amerikā vien bija vairak kā 14 miljoni cilvēku ar medību atļaujām. Atcerieties, ka vienīgais iemesls kāpēc medību atļaujas eksistē, ir lai ierobežotu dzīvnieku skaitu, ko atļauts nogalināt, jo ja atļautu medīt jebkuram cilvēkam ar ieroci, ik vien dzīvā radība mežos būtu mirusi līdz saulrietam.

Nav šaubu, ja maksimālais nomedīto radību skaits mainās no "trīs brieži" uz "visi pūstošie, mirušie cilvēki, kuri mēģina mūs apēst" brīvprātīgo zombiju mednieku netrūks. Pie tam, ja mēs uz zombijiem paskatamies kā uz atsevišķu sugu, tie ir nolemti neveiksmei.

To vienīgais vairošanās līdzeklis ir arī to vienīgais pārtikas avots, un to galvenais mednieks. Ja tie grib ēst vai vairoties, tiem katru reizi ir aci pret aci jāsatiekas ar savu galveno mednieku.

Tas ir tāpat kā, ja jums būtu jācīnās ar lauvu ikkreiz, kad gribat nodarboties ar seksu, vai uztaisīt sviestmaizi. Patiesībā, ir vēl trakāk.

Vairumam galveno plēsoņu vienīgais bruņojums ir tikai zobi un nagi, kas nozīmē, ka tiem ir jāpakļauj sevi riskam lai nogalinātu savu medījumu. Cilvēkiem ir ieroči. Zombijiem neatliek nekas cits, kā vien iet virsū lodēm un arī citiem paštaisītiem ieročiem, piemēram Molotova kokteiļiem.

Un tas viss ir tikai no civiliedzīvotāju puses. No militārās puses mums ir ložmetēji un granātmetēji un pats galvenais, cilvēki, kuri ir speciāli apmācīti rīkoties ar šiem ieročiem.

Bet kāpēc vispār pūlēties?

Viņi var vienkāršie braukt pāri zombiju masām ar tankiem, vai bombardēd viņus no lidmasīnām, vai vienkārši lidot pāri ar helikopteru un šaut pa tiem ar ložmetēju.

Izskatās, ka visās zombiju filmās par šīm lietām ir aizmirsts.